Rudenī uz Siguldu cilvēki dodas ne tikai baudīt krāsainās koku lapas un pastaigas gar Gauju. Drīzumā tur būs iespējams vērot arī lašu nārstu – īpašu dabas parādību, kas ik gadu piesaista dabas vērotāju uzmanību. Tomēr šogad siltā rudens dēļ zivis vēl gaida piemērotākus apstākļus, tāpēc aktīvais nārsts sāksies vēlāk nekā ierasts.

Viens no labākajiem veidiem, kā Siguldā mēģināt ieraudzīt lašus, ir vērot Gauju no tilta. Labvēlīgos apstākļos zivis iespējams pamanīt arī citās upēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas. Tomēr, lai izdotos ieraudzīt šo dabas norisi, būs jāseko līdzi laikapstākļiem un ūdens temperatūrai.

Kā vēstīja Latvijas Radio raidījums “Zināmais nezināmajā”, laši un taimiņi Latvijas upēs jau sastopami lielā skaitā, taču ūdens pašlaik vēl ir pārāk silts aktīvai nārstošanai. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumi liecina, ka ūdens temperatūra Latvijas upēs lielākoties ir 10–12 grādu robežās.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Jānis Bušs skaidroja, ka lašveidīgajām zivīm piemērotākā ūdens temperatūra nārstam ir no septiņiem līdz 10 grādiem, bet vislabākie apstākļi ir tad, ja ūdens atdziest līdz septiņiem vai astoņiem grādiem.

Speciālists norādīja, ka klimata pārmaiņu dēļ rudens kļūst arvien siltāks, tādēļ arī lašu nārsts sākas vēlāk. Šīs izmaiņas atspoguļojas arī makšķerēšanas noteikumos. Ja agrāk lašu un taimiņu nārsta laikā noteiktais makšķerēšanas liegums daudzviet beidzās 30. novembrī, tad tagad tas pagarināts līdz 31. decembrim.

Lašu nārsta intensitāti sezonas laikā ietekmē ne tikai ūdens temperatūra, bet arī laikapstākļi un vētras jūrā. Bušs novērojis, ka sezonas laikā parasti ir vairāki nārsta aktivitātes pieaugumi. Pēc vētrām jūrā zivīm var kļūt vieglāk iekļūt upju grīvās, un pēc dažām dienām Gaujā mēdz parādīties jauni laši, kas dodas uz nārsta vietām.

Interesanti, ka daļa lašu ceļā uz dzimtajām upēm dodas jau ap Jāņiem. Pēc iepeldēšanas upēs tie vairākus mēnešus uzturas dziļākos posmos un gaida rudeni. Savukārt otra populācijas daļa uz upēm migrē tikai rudenī.

Lai saglabātu dabisko lašu populāciju Latvijas upēs, pētnieki un zivju audzētāji pievērsušies abām šo zivju grupām. Agrāk mākslīgajā atražošanā galvenokārt izmantoja rudenī upēs ienākošos lašus, nepietiekami ņemot vērā tos, kuri migrāciju sāk jau vasarā. Pēdējos gados sākta arī vasarā upēs ienākošo lašu pavairošana, lai saglabātu dabisko populācijas proporciju.

Lašu migrāciju ietekmē arī ūdens līmenis. Ja lietavu vai palu dēļ tas paaugstinās, zivis uz nārsta vietām var doties ievērojami straujāk. Vienlaikus arvien biežāk novērojami gan ilgstoši sausuma periodi, gan pretēja galējība – ļoti liels ūdens daudzums.

Tāpēc rudenī Siguldā vērts pievērst uzmanību ne tikai Gaujas ainavām, bet arī pašai upei. Kad ūdens temperatūra kļūs piemērotāka, lašu nārsts var kļūt par vēl vienu iemeslu doties pastaigā gar Gauju un vērot dabas norises. Šogad gan būs nepieciešama pacietība, jo zivju aktīvākais nārsta periods vēl tikai gaidāms.