Tas ir paradoksāli. Nolietoto riepu gumijas izmantošana Latvijas ceļu būvniecībā tiek apspriesta vismaz kopš 2018. gada. Ir veikti pētījumi, ieklāti eksperimentāli ceļu posmi. Ir konstatēts, ka recepte patiešām strādā, jo asfalts kļūst elastīgāks un ceļš vairs neplaisā. Tas īpaši svarīgi Latvijas klimatiskajos apstākļos. Un tomēr – ikdienas apritē šī jaunā tehnoloģija netiek pielietota, jo Eiropas regula pagaidām vēl neprasa.
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu institūta vadošais pētnieks Viktors Haritonovs Latvijas ceļubūves nozari salīdzina ar studentu, kurš pēdējā naktī pirms eksāmena centīsies kaut ko sagrābstīt. Apritīgums ceļu būvē tiks prasīts no 2030. gada, un tur jau vēl iespējamas visādas nacionālās atrunas un kārtējie pārejas periodi, lai bremzētu zaļo iepirkumu. Doma – ceļu būvē izmantot pārstrādātus materiālus – būvgružus, izdedžus, pelnus, vecās riepas – nav jauna. Tehnoloģijas un risinājumi pēdējos gados meklēti un atrasti vairākos Eiropas Savienības finansētos projektos, bet pagaidām apritīguma ieviešana kavējas.
“Jo nozare ir guļoša un konservatīva,” tā uzskata RTU pētnieks profesors Viktors Haritonovs.
Viņa pētījumu lauks ir tieši asfaltbetona un bitumena sastāva uzlabošana ar gumijas piedevu. Šogad sākts atkal jauns zinātnisks projekts “CircularRoad. Nolietoto materiālu integrēšana aprites ciklā ceļu būvniecībā”. RTU pētniekiem ir liela pieredze bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar gumijas granulām, pārstrādātu plastmasu, koksnes pārstrādes blakusproduktiem un citiem dabīgas izcelsmes materiāliem, samazinot naftas pārstrādes produktu izmantošanu.
Jau līdzšinējie pētījumi laboratorijās un vairāki uzbūvēti eksperimentāli ceļu posmi apliecina, ka tas padara ceļu segumu elastīgāku un noturīgāku pret plaisu un risu veidošanos, bet ceļu būvi – videi draudzīgāku, apritīgāku un ilgtspējīgāku. Projekts tiek īstenots kopā ar igauņiem –Vīmsi (Viimsi) pašvaldību. Igaunijā un Latvijā plānots izbūvēt gājēju ceļu pilotposmus, izmantojot kopīgas tehniskās prasības un kvalitātes procedūras, izmantojot novatoriskus materiālus.
2024. gada vasara. RTU zinātnieki Latgalē izmēģina inovatīvu asfalta segumu
Materiāls ir izcils!
Riepu gumijas granulāta iekļaušanai asfaltā ir daudz pozitīvu aspektu. Pirmkārt, šādi uzlabojas CO2 bilance, jo fosilais materiāls tiek noglabāts. Tie izmeši, kas radušies, riepu ražojot, dzēšas, tātad – ieguvums klimatam. Gumija ir tā pati, kas iegūta no vecajām riepām, ko iedzīvotāji agrāk krāja pagrabos, taisīja neglītas puķudobes vai veda uz mežu, bet tagad ķer brīžus, kad kaut kur tās īsu brīdi pieņem bez maksas. Riepu atkalizmantošana sakārto vidi.
Visbeidzot tehnoloģiski riepu gumija ir elastīgāka par bitumentu. Salīdzinājumam – ledus plāksne pie mīnus 20 grādiem salūzīs, bet gumija joprojām staipīsies. Un arī vasarā lielā karstumā bitumens pārtop lipīgā ķīselī, turpretim gumija turas kopā. Tātad – ceļš ir labāks. “Materiāls ir izcils!” rezumē zinātnieks.
RTU izstrādāto receptūru un tehnoloģiju sekmīgi testē arī Lietuvā, ASV, par to interesējas Šveice. Tepat Latvijā ir pāris eksperimentāli ceļu posmi ieklāti. Viens no tiem pirms pāris gadiem Rēzeknes novadā kādreizējā karjera teritorijā.
Taču tehnoloģija arvien tiek uzlabota un vienkāršota. Asfaltbetona modifikators ELTC (End of Life Tire Compound) tiek izgatavots no devulkanizētas riepu gumijas. Tas tiek pievienots tieši asfaltbetona maisījuma ražošanā, izmantojot sauso metodi. Jaunā modifikācijas tehnoloģija spēj uzlabot ceļa seguma īpašības ļoti īsā ražošanas laikā – līdz vienai minūtei. Tehnoloģijas ieviešana ir vienkārša un neprasa būtiskas investīcijas, jo nav nepieciešama atsevišķa modifikācijas mezgla izveide, tādēļ to iespējams īstenot jebkurā asfaltbetona ražotnē.
“Būvējot iepriekšējos ceļu posmus, tika izmantota slapjā metode, kad atsevišķā mezglā vispirms tika modificēts bitumens, ko pēcāk pievienoja minerālmateriālam, ražojot asfaltbetonu. Bitumena modifikācijai vajadzēja vienu, pat divas stundas.
Jauno tehnoloģiju var salīdzināt ar cukura pievienošanu tējai.
Iepriekš cukurs bija ilgi jāmaisa, līdz tas izšķīda, tagad tas izkūst uzreiz, būtiski samazinot enerģijas patēriņu,” apraksta profesors Viktors Haritonovs.
Rūpnīca sāk darbu nākamgad
Taču joprojām šie visi ir veiksmīgi eksperimenti, nevis ikdienas prakse. Lai gan attiecībā uz gumijas pievienošanu asfaltbetonam attiecīgi Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, un tālāk jau gribēšanas vaina, nozare īsti negrib, jo, apritīgums, pēc definīcijas, nozīmē papildu darbības. Ņemt materiālus, šķirot, pārstrādāt. Ērtāk darīt pa vecam. Veco izmest, jauno nopirkt.
Aizsūtījām jautājumus uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi”, kas ir lielākais pasūtītājs ceļu būvē. Gaidām atbildes, bet vismaz virsrakstu līmenī līdzšinējos desmit gados nekas nav mainījies. Kā toreiz ceļinieki teica – ideja laba, bet jāpēta, tā arī tagad. Kaut gan lielā mērā viss jau ir izpētīts un jāsāk ieviest dzīvē.
Ar nepacietību to gaida Latvijā lielākais riepu pārstrādes uzņēmums “3R”, kas, piesaistot ES finansējumu, būvē jaunu rūpnīcu – Rīgā, Brasā. Valdes loceklis Uldis Skrebs stāsta, ka nu jau palikuši pēdējie metri. Nākamgad tā sāks darbu. Sākotnēji pusjaudā, lai tehnoloģiskās iekārtas pieregulējas, bet vēlāk jau ar jaudu 30 000 tonnu gadā. Uzņēmums ir saziņā ar RTU zinātniekiem, arī potenciālajiem noņēmējiem un ļoti labprāt skatītos uz Latvijas tirgu.
Taču, kā diplomātiski saka tā vadītājs: “Tur ir izaicinājumi.” Kamēr zaļais iepirkums nedarbojas, tikmēr nevienu nevar piespiest mainīt ierastās prakses. Tā gumija un atgūtie resursi ceļa klātnē stiprinātu Latvijas ekonomiku, bet, ja to pagaidām neņem pretī, tad jaunradītā pievienotā vērtība tiks pārdota eksportā, piemēram, Polijai.
