No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kara Ukrainā ietekmē ir mainījuši priekšstatu par ģimenes nākotnes stabilitātes nozīmi, 10% atzinuši, ka sākuši veidot uzkrājumus skaidrā naudā, vēl 6% sākuši krāt bezskaidrā naudā, 5% ir apdrošinājuši savu dzīvību un 3% ir veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, noslēdzot pilnvaras, mantojuma, laulību līgumus u.c.

Vēl 21% aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka nopietni domā par finansiālā drošības spilvena veidošanu vai juridisko saistību sakārtošanu, bet nav veikuši reālas darbības. Savukārt 68% respondentu atzinuši, ka viņu uzkrājumu veidošanas paradumi pēdējo mēnešu notikumu ietekmē nav mainījušies.

Tāpat aptaujā tika noskaidrots, kā cilvēku rūpes par savu un savas ģimenes nākotni ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. 2022. gada aptaujā 70% respondentu atzina, ka pandēmija nav mainījusi viņu uzkrājumu veidošanas paradumus, un tas ir par 14% vairāk nekā 2021. gadā, kad pandēmijas ietekmi uz uzkrājumu veidošanu noraidīja 56% aptaujas dalībnieku. Savukārt 19% respondentu pandēmija ir likusi vairāk domāt par finansiālā drošības spilvena izveidi un 3% – iegādāties dzīvības apdrošināšanu.