Vienlaikus 22% cilvēku nav mainījuši uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi lielu zaudējumu gadījumos.
BTA Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks skaidro, lai arī negadījumi ar traģiskām sekām raisa interesi par īpašuma apdrošināšanu, tā ir īslaicīga un niecīga. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo neapdrošinātos mājokļos, un daudziem tā ir vienīgā ģimenes pajumte.
Aptaujā 48% cilvēku apstiprina, ka traģiskie notikumi Rīgā, Bauskas ielā, un Ķekavas novada Krustkalnu ciemā ir stiprinājuši pārliecību, ka apdrošināt mājokli ir būtiski. Vienlaikus tikai 18% atzīst, ka tie ir likuši apsvērt iespēju apdrošināt mājokli.
Tikmēr uz 22% respondentu šie negadījumi nav atstājuši nekādu iespaidu, jo, viņuprāt, tie ir ļoti reti un tāpēc vien māju vai dzīvokli nevajag apdrošināt. 12% par negadījumiem, kas notika Rīgā un Ķekavas novadā vai ir notikuši viņu apkārtnē, vispār nav dzirdējuši, līdz ar to arī nemainot viņu uzskatus par īpašuma apdrošināšanas nozīmi.
Zvejnieks informē, ka Latvijā apdrošināto īpašumu īpatsvars joprojām ir salīdzinoši zems - ap 50%. Turklāt tas attiecas ne tikai uz privātīpašumiem Latvijā, arī valsts un pašvaldības sev piederošos īpašumus apdrošina līdzvērtīgi zemā apmērā. Salīdzinājumam - Igaunijā apdrošināti ir ap 80% īpašumu, Lietuvā ap 60-70%, bet vairākās Rietumeiropas valstīs apdrošināto īpašumu īpatsvars pārsniedz 85%.
Zvejnieks skaidro, ka šī atšķirība atspoguļo ne tikai tirgus briedumu, bet arī atšķirīgu domāšanas modeli, kas veicina rīcību. Latvijā mājokļa apdrošināšana bieži vien tiek uztverta kā izvēle, ko var atlikt, kamēr citās valstīs to novērtē kā investīciju personīgajā drošībā.
