Šogad pasākumam bija plašāks starptautiskais mērogs – līdzās Baltijas valstu pārstāvjiem tajā piedalījās arī delegācija no Polijas un pārstāvji no ASV. Savukārt nākamgad “Gājiens par dzīvību” plānots Rīgā.
Viļņā gājiens sākās pie Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas un pa Gedimina prospektu devās līdz Katedrāles laukumam, kur dalībniekus sagaidīja uzrunas un citas aktivitātes. Pasākuma centrā bija vēstījums par cilvēka dzīvības vērtību un cieņu pret to visos dzīves posmos.
“Gājiens par dzīvību”
“Gājiena par dzīvību” komunikācijas vadītāja Lietuvā Diāna Karveliene sacīja, ka gājiena mērķis ir paust solidaritāti un runāt par cilvēka dzīvības vērtību no ieņemšanas brīža līdz dabiskai nāvei.
“Nedaudz lielāks uzsvars tiek likts uz cilvēka dzīvības sākumu - uz nedzimušo cilvēku mātes miesās, taču mēs aptveram arī citus cilvēka dzīves posmus, kad cilvēks ir nobriedis, pieaudzis vai viņam ir invaliditāte. [..] Līdz pat dabiskai nāvei,” sacīja D. Karveliene.
“Gājiens aicina nevis nosodīt vai šķelt, bet gan atgādināt par savstarpēju atbildību, solidaritāti un rūpēm par tiem, kam tās nepieciešamas visvairāk. Tā ir skaista, izglītojoša un izglītību veicinoša akcija, vienlaikus — prieks un pateicība par dzīvības dāvanu,” portālam LRT.lt sacīja gājiena pārstāve D. Karveliene.
Viņa uzsvēra, ka gājiena organizatori neizvirza prasību mainīt reproduktīvās veselības likumus vai aizliegt abortus:
“Iekšēji mums ir cerība, ka visi likumi būs labvēlīgi cilvēka dzīvībai no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei, taču tas noteikti nav mūsu gājiena mērķis. Mūsu gājiena mērķis ir izglītot, saliedēt un informēt sabiedrību, kā arī pievērst uzmanību dzīvības un pateicības kultūrai.”
Cilvēktiesību aizstāvji šo gājienu vērtēja kā tādu, kas ir pretrunā cilvēktiesībām un noliedz sievietes tiesības lemt par savu ķermeni. Savukārt gājiena pārstāve D. Karveliene norādīja, ka organizatori respektē cilvēka izvēli.
“Mēs cienām viņu viedokli, šāds viedoklis noteikti ir iespējams, un mēs pat negrasāmies visus pārliecināt par pretējo. Protams, ir cilvēki, kuri domā citādi. Ir labi, ka sabiedrībā pastāv plurālisms. Mūsu mērķis ir saliedēt un vienot cilvēkus. Mēs vispār neizvirzām citus jautājumus. Jā, arī šāda var būt cilvēka izvēle, ja viņš, brīvi un pārdomāti rīkojoties, pieņem šādu lēmumu.
Mēs neko nevaram darīt — tas ir cilvēka lēmums, un mēs noteikti negrasāmies viņu kaut kā atrunāt vai pārliecināt. Taču ir ļoti daudz cilvēku, kuri šādā situācijā ir apjukuši, jūtas iestrēguši un vēlas situāciju pēc iespējas ātrāk atrisināt, nepārdomājot iespējamos rezultātus un to, pie kā tas var novest,” portālam LRT.lt uzsvēra D. Karveliene.
Pārstāvji no Latvijas jau otro gadu piedalās Baltijas "Gājienā par dzīvību"
Latvijas delegācijas sastāvā bija juristi, pedagogi, sociālie darbinieki, mediķi, NVO un daudzbērnu ģimeņu pārstāvji, kā arī citu profesiju ļaudis.
Daļa dalībnieku uz Viļņu devās individuāli ar savām automašīnām, taču lielākā delegācijas daļa ieradās biedrības “Asociācija Ģimene” sarūpētajā autobusā.
Biedrības valdes locekle Elīna Kārkla stāsta:
“Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka Lietuvas kolēģi arī šogad uzņēmās šo godpilno pienākumu — sarīkot gājienu. Lietuvas kolēģi gan ļoti cerēja, ka šogad šo iniciatīvu pārņemsim mēs. Taču sapratām, pirmkārt, ka vēl īsti neesam gatavi šāda mēroga pasākumam. Otrkārt, šogad Latvijā notiek Saeimas vēlēšanas, un mēs uzskatījām, ka jau tā karstajām politiskajām debatēm un diskusijām pievienot vēl dzīvības jautājumu nebūtu korekti. Šis jautājums ir pietiekami svarīgs, lai tas netiktu saplosīts politiskajā dienaskārtībā.”
Runājot par neplānotām grūtniecībām un sabiedrības attieksmi pret bērna ienākšanu ģimenē, viņa uzsvēra, ka būtiska nozīme ir ne tikai personiskajai gatavībai, bet arī atbalstam un spējai pieņemt negaidīto:
“Šobrīd sabiedrībā tiek kultivēta domāšana, ka dzīvība drīkst ienākt tikai tad, kad cilvēks ir nosacīti gatavs. Taču būsim reāli — reti kurš ir pilnībā gatavs tik nozīmīgam dzīves solim. Viens no veidiem, kā dzīvot, pieņemot dzīvību kā dāvanu, ir spēt pieņemt arī negaidītas dāvanas.
Runājot par neplānotām grūtniecībām, sievietei brīdī, kad viņa uzzina par grūtniecību, situācija var šķist ārkārtīgi grūta, nepārvarama un vientuļa, īpaši tad, ja nav bērna tēva atbalsta.
Taču Latvijā patiesībā ir daudz organizāciju, kas piedāvā palīdzību sievietēm, īpaši neplānotas grūtniecības laikā. Mēs vēlamies arvien vairāk runāt par to, ka šāda palīdzība ir pieejama.
Kad māmiņa pārvar šīs grūtības un piedzīvo bērna piedzimšanu, pat ja ir bijušas emocionālas vai fiziskas grūtības, izrādās, ka tās var būt pārvaramas. Tas ir pats svarīgākais. Katrs bērns var ienest ārkārtīgi daudz prieka un laimes. Bērns, piedzimstot pasaulē, savus vecākus mīl bez nosacījumiem — tādus, kādi viņi ir. To piedzīvot ir ļoti liela svētība, un mēs vēlamies par to runāt arvien vairāk.”
Svešos pieņemam, savējos - ne
Pasākumā uzrunu teica arī Latvijas pārstāve, interneta žurnāla "Telos" galvenā redaktore Agnese Irbe, kura īpaši pievērsās demogrāfijas jautājumam:
“Vakar kāds mans kolēģis man pastāstīja kaut ko ļoti iespaidīgu. Apvienotajā Karalistē ir veikts pētījums, kas liecina, ka kopš 20. gadsimta 60. gadiem imigrantu skaits no trešās pasaules valstīm Apvienotajā Karalistē ir pieaudzis. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem šis skaits ir pieaudzis par 10 miljoniem.
Tajā pašā laika posmā Apvienotajā Karalistē abortēto embriju skaits, pēc viņa teiktā, ir sasniedzis 10 miljonus.
Savās valstīs mēs uzņemam svešiniekus no tālām zemēm, taču bērni, kas ieņemti mūsu pašu valstīs, netiek uzņemti ar tādu pašu atvērtību.
Mēs neuzņemam tos, kuri tikai sāk savu dzīvi mūsu zemē - mūsu pašu pēcnācējus, mūsu tautu locekļus.”
“Tā ir mana pārliecība un nostāja”
No Latvijas uz Viļņu devās arī Dzintra Bušmane, kustības “Par dzīvību” vadītāja, kura šajā gājienā piedalījās jau otro gadu. Viņa stāsta, ka dzīvības aizstāvības jautājumos darbojas aptuveni 20 gadus:
“Savā darbā esmu rūpējusies par mammām, kuras bija nonākušas situācijā, kad apsvēra grūtniecības pārtraukšanu. Es viņas iedrošināju bērniņu paturēt un palīdzēju ar visu iespējamo, tostarp ar materiālu atbalstu.
Pēc tam, kad bērniņš piedzima, atbildība par šīm mammām jau nebeidzās. Daudzas no viņām pašas bija uzaugušas sarežģītos apstākļos - ģimenēs, kurās bijušas problēmas ar alkoholu vai vecāku atkarībām. Viņas jutās nedroši un bija ļoti ievainojamas.
Tas viss ir bijis mans dzīves ceļš šo 20 gadu laikā, kopš darbojos dzīvības aizstāvības jomā. Esmu sapratusi, cik tas ir svarīgi un cik svarīgi reizēm ir vienkārši būt klāt bērna un mammas dēļ.”
“Katra dzīvība nāk pasaulē ar savu mērķi”
Pirmo reizi “Gājienā par dzīvību” Viļņā piedalījās arī inženieris Zigurds Strīķis. Viņš norādīja, ka pasākuma ideja un mērķis saskan ar viņa personīgo pārliecību.
“Dzīvība ir jāsargā arī vēl pirms piedzimšanas,” sacīja Strīķis, piebilstot: “Ir jāciena katra dzīvība. Katra dzīvība nāk pasaulē ar savu mērķi un savu uzdevumu.”
Runājot par situācijām, kad ģimenei ziņa par gaidāmu bērnu rada satraukumu par darbu, iztiku un nākotni, viņš uzsvēra apkārtējo atbalsta nozīmi un atsaucās uz teicienu: “Ja Dievs dod bērnu, tad Viņš dos arī iespēju to izaudzināt.”
Nākamgad – Rīgā
Pirmais “Gājiens par dzīvību” Viļņā notika 2025. gadā. Šogad dalībnieku ģeogrāfija kļuva vēl plašāka, gājienam pievienojoties arī Polijas delegācijai un pārstāvjiem no ASV. Savukārt 2027. gadā pasākuma stafeti plānots nodot Latvijai – nākamais “Gājiens par dzīvību” iecerēts Rīgā.
