Muzikālās darbnīcas sāksies ceturtdien, 17. septembrī, ap plkst. 17.00. ar poļu komponistu Pāvelu Bembeneku (Paweł Bębenek), kuru uzskata par vienu no mūsdienu katoļu liturģiskās mūzikas spilgtākajiem autoriem un kura mūziku draudze ir iemīļojusi. Darbnīcās paredzēti kopīgi mēģinājumi, tematiskas uzrunas jeb impulsi un kopīgas maltītes. Detalizētu darbnīcu programmu draudze sola publicēt tuvākajā laikā. Dalībai septembra muzikālajās darbnīcās nepieciešams iepriekš pieteikties, aizpildot draudzes sagatavoto anketu: Pieteikšanās muzikālajām darbnīcām.
Četru dienu pasākuma kulminācija būs svētdien, 20. septembrī, plkst. 12.00, kad baznīcas jubilejā tiks svinēta Svētā Mise un notiks arhibīskapa vizitācija.
Siguldas katoļu baznīcas celtniecība pēc arhitektes Maijas Krastiņas projekta tika sākta 1995. gadā, bet jau 1996. gada septembrī jaunais dievnams tika iesvētīts. Baznīca veltīta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Mūsdienās Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca atrodas Raunas ielā 8.
Pašreizējā baznīca turpina senāku Siguldas katoļu draudzes vēsturi
Siguldas katoļu draudzes pirmsākumus varētu saistīt vismaz ar 1210.–1212. gadu. Līdz 16. gadsimta vidum kristīgā draudze Siguldā pastāvēja kā katoļu draudze. Tā kā baznīcas grāmatas un citi rakstītie avoti par šo laiku nav saglabājušies, tālāko konfesionālo evolūciju Siguldā var rekonstruēt tikai aptuveni. Iespējams, līdz pat 17. gadsimta pirmā ceturkšņa beigām Siguldas novads turpināja palikt katolisks, jo drīz vien pēc tā saucamā Augsburgas ticības miera (1555.) sākās Livonijas karš, kura sākumā Livonija padevās Polijai. Tā, kā zināms, bija katoliska valsts, un, sākot ar 1580. gadu beigām, Vidzemē tika īstenota aktīva kontrreformācijas politika. Vienīgi pēc poļu–zviedru kara un Altmarkas pamiera (1629.), ar ko tas noslēdzās, var runāt par luterisma uzvaras gājienu un katoļu dievkalpojumu aizliegumu Vidzemē.
Stāvoklis visumā nemainījās arī pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1721. gadā – šis novads turpināja palikt luterisks (Vidzemes bruņniecībai un Rīgas pilsētai padodoties Pēterim I, padošanās līgumā (t.s. Akorda punktos) bija iestrādāts atsevišķs punkts, ar kuru Krievijas valdība apņēmās saglabāt neskartu šejienes Evaņģēliski luteriskās baznīcas satversmi).
Siguldas katoļu draudze 20. gs
Draudzes pusdienas pēc Sv. Mises Annas Krūmiņas mājā, 20. gs. 196o–tie gadi
Katoļu draudze Siguldā tika atjaunota tikai 1934. gadā. Neliela kapela bija ierīkota bijušajā frizētavā netālu no Siguldas dzelzceļa stacijas. Otrā pasaules kara laikā šī kapela aizgāja bojā. Padomju laikā draudzi oficiāli reģistrēja 1948. gada 18. februārī ar toreizējās PSRS Ministru padomes Reliģijas lietu padomes pilnvarotā akceptu. Draudzes lūgšanu nams atradās Kūrnama prospektā (tag. Leona Paegles iela) 7. 1950.–1951. gadā dievkalpojumi notika Annas Krūmiņas personīgajā mājā Leona Paegles ielā 4.
1956. gada 15. augustā Siguldas pilsētas izpildkomiteja piešķīra Romas katoļu baznīcas Siguldas draudzei (turpmāk – RKB Siguldas draudze) zemes gabalu Siguldā, Egļu ielā 4 dievnama celtniecībai. 1958. gada 10. augustā jaunuzceltā baznīca ar Siguldas pilsētas izpildkomitejas atļauju tika iesvētīta. Tomēr ticīgo prieki bija neilgi – jau 1960. gada 16. aprīlī ar tās pašas izpildkomitejas rīkojumu dievkalpojumi minētajā dievnamā tika slēgti, bet tā paša gada 28. oktobrī baznīca ar izpildkomitejas un milicijas darbinieku līdzdalību tika uzlauzta, un visi kulta piederumi no tās iznesti. Vēlāk ēkā tika ierīkots veikals.
Neskatoties uz daudzajiem Siguldas draudzes protestiem un sūdzībām – pat līdz toreizējās PSRS augstākajām varas institūcijām – baznīcas ēka draudzei atdota netika. 1979. gadā tajā izcēlās ugunsgrēks, un ēka tika pārbūvēta par dzīvojamo māju.
Vairāk nekā iespējams, ka Egļu ielas baznīcas ēkas likteņa peripetijās vainojams mainīgais iekšpolitiskais stāvoklis toreizējā PSRS un Latvijā. Laika posms starp PSRS asiņainā diktatora Josifa Staļina nāvi 1953. gada 6. martā un 1956. gadu ieguvis apzīmējumu “Hruščova atkusnis”. Tātad Siguldas izpildkomitejas lēmums par zemes gabala iedalīšanu Siguldas katoļu draudzei vēl iekļāvās šajā periodā. 1959. gada jūnijā sekoja bēdīgi slavenais Latvijas Komunistiskās partijas centrālkomitejas (LKP CK) plēnums, kura rezultāts bija augstāko partijas un republikas vadītāju nomaiņa, apsūdzot viņus “nacionālismā”. Iespējams, ka raganu medības uz “nacionālistiem” bija saistītas arī ar vajāšanu pastiprināšanu pret Baznīcu. Katrā gadījumā nav iedomājams, ka Siguldas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja (DDP IK) minētos pasākumus pret katoļu draudzi būtu uzsākusi pēc pašas iniciatīvas.
Vairāk nekā 30 gadus – no 1960. gada līdz 1995. gadam RKB Siguldas draudze dievkalpojumus noturēja Siguldas Evaņģēliski luteriskās Sv. Bērtuļa baznīcas ģērbkambarī (sakristejā) Baznīcas ielā 2. Svētkos pēc saskaņošanas ar luterāņu draudzes mācītāju tika izmantota lielā zāle.
Līdz 1997. gadam RKB Siguldas draudzi apkalpoja Cēsu draudzes prāvesti. Tā no 1934. līdz 1939. gadam Siguldas draudzi apkalpoja prāvests Alberts Piebalgs. No 1939. gada novembra līdz 1947. gada maijam šeit “pastāvīgi dzīvo un strādā” Cēsu draudzes vikārs Jāzeps Grišāns. No 1947. gada maija līdz 1953. gada septembrim draudzi apkalpo prāvests Kazimirs Sosnovskis, no 1953. gada septembra līdz 1954. gada jūlijam – prāvests Staņislavs Voselāns, no 1954. gada jūlija līdz 1960. gada oktobrim – prāvests Jāzeps Lapkovskis, no 1960. gada līdz 1971. gadam – prāvests Zigfrīds Naglis un no 1971. gada līdz 1997. gadam – prāvests Bernards Kublinskis. 1969. gada janvārī apmēram 90% no dievkalpojumu apmeklētājiem bijuši latvieši, 10% – poļi, bet lietuviešu “tikpat kā nav”. Regulāri tiek noturētas divas Sv. Mises – katru otro un ceturto mēneša svētdienu.
Atmodas laiks Latvijas tautai atnesa ne vien politisko, bet arī reliģisko brīvību. 1988. gada 13. novembrī pie Latvijas Tautas frontes (LTF) tika izveidota RKB Siguldas draudzes atbalsta grupa.
1989. gada 12. februārī Siguldas draudze nosūtīja iesniegumu PSRS Ministru padomes Reliģijas lietu padomes pilnvarotajam toreizējā Latvijas PSR, kā arī Rīgas rajona Tautas deputātu padomes (TDP) priekšsēdētājam ar aicinājumu izlabot kādreiz pieļauto «netaisnību un varmācību” un atdot draudzei ēku Egļu ielā 4.
1989. gada 1. augustā Rīgas rajona TDP izpildkomiteja nolēma atzīt Siguldas pilsētas DDP 27. sasaukuma 10. sesijas lēmumu par pretlikumīgu un uzdeva Siguldas pilsētas DDP izpildkomitejai risināt jautājumu par jauna apbūves gabala ierādīšanu RKB Siguldas draudzei lūgšanu nama celtniecībai. 1991. gada 13. martā Siguldas pilsētas DDP IK nolēma piešķirt Siguldas jaunās katoļu baznīcas būvei apbūves zemes gabalu Raunas ielā 8. 1995. gadā sākās Siguldas draudzes baznīcas jaunās ēkas (arhitekte Maija Krastiņa) būvniecība un 1996. gada 22. septembrī tā tika iesvētīta. Baznīca veltīta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. No 1997. gada līdz 2014. gadam RKB Siguldas draudzes prāvests bija Ronalds Melkers, bet no 2014. gada līdz šim brīdim – Rihards Rasnacis.
