Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bijušais arhibīskaps Jānis Vanags sociālajos tīklos dalījies pārdomās par šo vēsturisko notikumu, uzsverot tā simbolisko nozīmi gan Rīgai, gan visai Latvijai.

«Šovakar Daugavas krastmalā pie pils mūra dega tūkstošiem sveču. Rīgas viesiem tas ir brīnumains skats, bet mums katra liesmiņa simbolizē par Latviju atdotu dzīvību vai Latvijai veltītu dzīvi,» raksta Jānis Vanags.

Viņš īpaši izceļ jauno zvanu ieskanēšanos Rīgas Doma tornī. Uz viena no tiem lasāms uzraksts: «Es saucu dzīvos. Es sēroju par mirušajiem.» Kā norāda Vanags, šie vārdi ir īpaši atbilstoši Lāčplēša dienai, kad pieminam tos, kas ziedoja savu dzīvību Latvijas neatkarības labā.

Jauno zvanu ieskanēšanās ir arī nozīmīgs notikums Rīgas vēsturē. Pirmā pasaules kara laikā Doma tornis zaudēja daļu zvanu, un tikai tagad tā skanējums atkal kļuvis pilnīgs.

«Mēs bijām liecinieki brīdim, kad Vecrīga atguva pilnu balsi, ko tai atņēma Pirmais pasaules karš. Pirmo reizi brīvās Latvijas vēsturē galvenais dievnams atkal skan kā agrāk – un vēl krāšņāk!» uzsver Vanags.

Viens no jaunajiem zvaniem nes arī Bībeles vārdus – eņģeļa Gabriēla iedrošinājumu Marijai: «Dievam nekas nav neiespējams.»

«Sākot no šī vakara eņģeļa vārdi skanēs zvanos kā atgādinājums un iedrošinājums mums visiem,» raksta Vanags.

Tādējādi Lāčplēša diena šogad Rīgā iezīmējās ne tikai ar tradicionālo sveču iedegšanu un kritušo varoņu pieminēšanu, bet arī ar vēsturisku notikumu – Rīgas Doma zvanu pilnskanības atjaunošanu, savienojot pagātnes piemiņu ar cerību un ticību nākotnei.