Atzīmējot šī retā ērģeļu meistardarba jubileju, apmeklētājiem tiks atklāts tas, kas parasti paliek apslēpts klausītāju acīm.
Sestdien, 5. septembrī, plkst. 13.00 Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks izzinoša nodarbība “Vēsturiskās ērģeles – Latvijas bagātība”. Tās laikā varēs ne tikai uzzināt vairāk par ērģeļu vēsturi un uzbūvi, bet arī doties uz ērģeļu balkonu un instrumentu aplūkot tuvumā. Šoruden Slokas dievnama ērģelēm apritēs 115 gadi.
Slokas baznīca ir vecākais dievnams Jūrmalā – tā uzbūvēta 1854. gadā. Savukārt 1911. gadā baznīcā pirmo reizi ieskanējās slavenās vācu firmas “Walcker” darinātās ērģeles. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk instruments joprojām skan un pārsteidz gan ar savu uzbūvi, gan iespējām.
Ērģeļu balkona priekštelpā saglabājušās pat vēsturiskās kājminamās plēšas. Turklāt tām nav tikai muzejiska vērtība – nepieciešamības gadījumā tās joprojām iespējams izmantot.
Slokas draudzes mācītājs Aivars Gusevs atminas gadījumu pirms aptuveni desmit gadiem, kad baznīcā koncertēja Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncerta laikā pēkšņi pazudusi elektrība.
“Tas notiek, tas bija pēdējo reizi pirms desmit gadiem. Viesojās Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ar koncertu, ērģelnieks spēlēja, un pazuda elektrība. Un bija trīs puiši, kas kāpa uz šiem pedāļiem, mina, un klausītāji tā arī nesaprata, jo tas bija ļoti operatīvi nostrādāts. Tā kā, jā, plēšas funkcionē,” stāsta Aivars Gusevs.
Unikālajam instrumentam ir pat divas kājminamās plēšas. Tas ir būtiski, jo tik lielām ērģelēm nepieciešams ievērojams gaisa daudzums.
Arī pats ērģeļu spēles galds ir iespaidīgs – tam ir trīs manuāļi, pedālis un virkne palīgierīču, kas ļauj ērģelniekam spēles laikā pārvaldīt instrumenta plašās iespējas.
Skaņa nāk arī no altāra
Viena no neparastākajām Slokas baznīcas ērģeļu īpatnībām atklājas, instrumentu klausoties pašā dievnamā. Skaņa pie klausītāja nonāk ne tikai ierastajā veidā no ērģelēm baznīcas aizmugurē, bet arī no priekšpuses – altāra puses.
To nodrošina tā sauktais “Fernwerk” jeb tālskanis. Ērģeļu skaņa pa īpašiem kanāliem tiek novadīta caur griestiem līdz altāra daļai, kur caur lūkām skan trešā manuāļa reģistri. Tādējādi klausītājam rodas neparasta telpiska skaņas sajūta.
Citviet Eiropā vēl ir sastopami šādi “Walcker” firmas instrumenti, taču Latvijā situācija ir īpaša. Otrs šāda veida instruments atrodas Liepājas Svētās Annas baznīcā, tomēr tas vairs nav skanošs. Slokā šo savdabīgo efektu joprojām iespējams dzirdēt un izbaudīt.
Ar tālskaņa radīto pārsteigumu savulaik sastapies arī mācītājs Aivars Gusevs, kad Slokas baznīcā vadījis savu pirmo dievkalpojumu.
“Tad, kad es šeit turēju pirmo dievkalpojumu, ērģelnieks Mikus Dzenītis tieši iespēlēja, un man bija tā sajūta kā Augusta Deglava Krauklīšu Pēterim, kad viņš pirmo reizi iebrauca Rīgā un kad viņš skatījās un brīnījās...” atceras mācītājs.
Dievkalpojumā viņš sākotnēji nav varējis saprast, no kurienes nāk skaņa.
“Dievkalpojuma laikā pierasts, ka skaņa nāk no tālienes, un tagad man ir virs galvas, un tad es tā skatījos, skatījos – bet no kurienes tā skaņa nāk? Un tad es sapratu, no kurienes…”
Vislabāk tālskaņa efektu iespējams izbaudīt netālu no baznīcas altāra – tieši zem lūkām, pa kurām līdz klausītājiem nonāk ērģeļu skaņa.
Ērģeles varēs apskatīt tuvplānā
Plašāk iepazīt vēsturisko instrumentu būs iespējams 5. septembrī nodarbībā “Vēsturiskās ērģeles – Latvijas bagātība”. Tā ir daļa no nodarbību cikla, kas ievada rudenī gaidāmās Eiropas kultūras mantojuma dienas un pievērš uzmanību vēsturiskajām ērģelēm – instrumentiem, kas Latvijā vai īpaši Latvijai būvēti līdz 20. gadsimta 40. gadiem.
Par ērģeļu izcelsmi un vēsturi Latvijā stāstīs ērģelnieks un pētnieks Dāvis Beitlers, kurš pastāvīgi kalpo trīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs Zemgalē un par darbu ērģeļu jomā saņēmis baznīcas apbalvojumu “Uzticības vairogs”.
Savukārt restaurators Alvis Melbārdis, kurš palīdzējis atgūt balsi daudzām Latvijas ērģelēm, iepazīstinās ar instrumenta uzbūvi un dalīsies praktiskos padomos.
Nodarbības noslēgumā interesenti tiks aicināti doties uz ērģeļu balkonu, lai tuvumā vērotu, kā instruments tiek spēlēts, un ielūkotos arī ērģeļu iekšpusē.
Nodarbība ilgs aptuveni divarpus līdz trīs stundas. Ieeja ir bez maksas, taču apmeklētāji aicināti ziedot draudzei.
Nodarbību cikls tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Restauratoru biedrību. To atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un dievnamu draudzes.
