Viņš uzsvēra, ka situācija Eiropā, salīdzinot ar 2022. gadu, ir labāka un nav domājams, ka būtu pamats tik lielam cenu šokam kā 2022. gadā.
"Tirgū pašlaik ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kas var notikt ar dabasgāzes cenām. Viens viedoklis ir, ka radušās problēmas pašlaik dabasgāzes cenās vēl nav pilnībā atspoguļotas, jo ir ne tikai bloķēts Hormuza šaurums, bet ir bojāta daļa no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kapacitātes Katarā, kas ir ļoti nozīmīgs globālais spēlētājs LNG eksportā. Eiropa dabasgāzes piegādēs pašlaik lielā mērā balstās uz LNG, tādēļ ietekme uz Eiropu būs," atzina Samtiņš.
Viņš atzīmēja, ka tādēļ izskan arī prognozes, ka vēl vienu cenu kāpuma vilni varam gaidīt tuvāk vasaras vidum un vasaras otrajā pusē, kad būs jāpiepilda dabasgāzes krātuves un globālā konkurence par LNG pieaugs.
Tomēr, runājot par to, ka tiek vilktas paralēles ar 2022. gadu, Samtiņš atgādināja, ka toreiz Eiropai lielākais cenu šoks bija tādēļ, ka pilnībā vai gandrīz pilnībā apstājās dabasgāzes imports pa cauruļvadu no Krievijas, kas radīja fizisku dabasgāzes trūkumu, jo vēl nebija attīstītas LNG kapacitātes.
"Šo četru gadu laikā LNG kapacitāte ir būtiski attīstīta, un tāpat ir pieaudzis atjaunīgo energoresursu apmērs, kas arī mīkstina dabasgāzes trūkuma ietekmi. Līdz ar to mēs visdrīzāk nevarētu sagaidīt tādu dabasgāzes cenu pieauguma šoku, kāds bija 2022. gadā," prognozēja Samtiņš.
Savukārt konflikta Tuvajos Austrumos ietekmes uz elektrības cenām pašlaik praktiski vairs nav redzama, jo, karadarbībai Irānā sākoties, pie mums beidzās aukstais laiks un dabasgāzes patēriņš elektrības ražošanā būtiski samazinājās. Tāpat tas sakrita ar laiku, kad sākās palu periods un ar pilnu jaudu sāka strādāt hidroelektrostacijas, kā arī pieauga vēja un saules enerģijas īpatsvars elektroenerģijas ražošanā. Līdz ar to ietekme bija limitēta, un pašlaik dabasgāze vairs netiek izmantota elektroenerģijas ģenerācijai un pietiek ar atjaunīgajiem energoresursiem, minēja Samtiņš.
Vienlaikus "AJ Power" vadītājs norādīja, ka gan pandēmijas laikā, gan 2022. gadā, gan it īpaši tagad ļoti spilgti parādās, ka esam cieši saistīti ar globālo ekonomiku un esam daļa no globālā energoapgādes tirgus. Jebkuri notikumi pasaulē mūs uzreiz ietekmē, un uz Latviju kā salīdzinoši mazu valsti ietekme var būt ļoti liela. Tādēļ ir svarīgi veicināt Latvijas energoneatkarību, palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru un mazinot globālo notikumu ietekmi uz vietējo ekonomiku.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka lielākie "AJ Power Holding" ietilpstošie uzņēmumi ir SIA "AJ Power", SIA "AJ Power Gas" un "AJ Power Recycling".
"AJ Power" apgrozījums 2024. gadā bija 55,598 miljoni eiro, bet peļņa - 1,854 miljoni eiro. "AJ Power Gas" strādāja ar 28,2 miljonu eiro apgrozījumu un 69 656 eiro peļņu, bet "AJ Power Recycling" apgrozījums 2024. gadā bija 5,144 miljoni eiro, kamēr peļņa veidoja 417 800 eiro. Kompāniju 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
"AJ Power Holding" īpašnieki ir Jānim Lielcepurem piederošā SIA "Lādētājs" (34%), Anetei Freibergai-Samtiņai piederošā SIA "AHF" (26%), Freiberga-Samtiņa (25%) un Druvim Mūrmanim piederošā SIA "DUK Power" (15%).
