Saeima šo likumu galīgajā lasījumā pieņēma 26. martā. Tas paredz īstermiņa pasākumus, lai mazinātu pasaules enerģētiskās krīzes izraisītā straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Viens no būtiskākajiem risinājumiem ir akcīzes nodokļa pagaidu samazinājums dīzeļdegvielai par aptuveni 15% – no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt lauksaimniecībā izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīzes likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.
Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, šīs izmaiņas varētu samazināt dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 8,6 centiem litrā (ar PVN), bet marķētās dīzeļdegvielas cenu – par aptuveni 5,9 centiem litrā.
Samazinātās akcīzes likmes būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Pēc to ieviešanas Latvijā dīzeļdegvielas akcīze kļūs par zemāko Baltijas valstīs – zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā.
Vienlaikus Baltijas valstis koordinē rīcību, lai mazinātu degvielas cenu svārstību ietekmi. Igaunija apsver atteikties no plānotā akcīzes nodokļa paaugstinājuma, savukārt Lietuva virzās uz līdzīgiem risinājumiem kā Latvija.
Finanšu ministrija norāda, ka degvielas cenu kāpums rada būtisku slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī ietekmē publisko sektoru, tostarp neatliekamo medicīnisko palīdzību, drošības un aizsardzības dienestus. Bez valsts iejaukšanās papildu izmaksas Latvijas ekonomikai varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro mēnesī.
Vienlaikus tiek prognozēts, ka akcīzes samazinājuma ietekme uz valsts budžetu būs tuvu neitrālai, jo augstākas degvielas cenas palielina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus.
