Palielināt ieguldījumus Latvijā šogad plāno deviņos gados mazākais ārvalstu investoru skaits, ceturtdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) konferencē "Beyond borders" teica FICIL izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, prezentējot pētījumu "Sentimenta indekss".
Viņa informēja, ka palielināt ieguldījumus Latvijā šogad plāno 47% ārvalstu investoru, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2017. gada. Guzņajeva skaidroja, ka šogad pētījuma uzmanības centrā bija divas tēmas - investīciju klimats un inovāciju ekosistēma.
Dati liecina, ka investoru noskaņojums būtiski mainās - to investoru skaits, kuri aktīvi plāno palielināt ieguldījumus, kopš 2023. gada, kad tas bija 79%, pakāpeniski samazinās. Šogad 47% ārvalstu investoru ir norādījuši, ka plāno investīcijas Latvijā. Savukārt šogad rekordliels skaits - 37% investoru - norādījuši, ka viņu investīciju plāni vēl nav skaidri un ir atkarīgi no apstākļiem.
Guzņajeva skaidroja, ka 37% investoru plāni ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, piemēram, ģeopolitikas, makroekonomiskās stabilitātes, politiskās stabilitātes un jaunās valdības spējas veikt nepieciešamās reformas. Viņa uzsvēra, ja jaunajai valdībai izdotos šos 37% investoru "novirzīt par labu investīcijām", tā būtu laba ziņa Latvijai.
Tāpat Guzņajeva norādīja, ka galvenie faktori ieguldījumu klimata novērtēšanai ir satraukumi par ģeopolitisko situāciju, politiskā vide un koalīcijas nestabilitāte, kā arī Latvijas strukturālais spēks.
Viņa uzsvēra, ka būtisku ietekmi atstāj politiskā nestabilitāte, jo bija redzami izaicinājumi koalīcijas un tās lēmumu izmaiņās. Nenoteiktība rada vilcināšanos ārvalstu investoru vidū attiecībā uz viņu nākotnes investīciju plāniem. Viņa skaidroja, ka būtiska ir arī institucionālā koordinācija, kas ir tieši saistīta ar politiķu spēju vienoties par prioritātēm.
Galvenās jomas, kurām politikas veidotājiem jāpievērš uzmanība, ir izglītība un pārkvalifikācija, darbaspēka pieejamība, aizsardzība, inovāciju ekosistēma un nodokļu sistēma. Savukārt kā spēcīgās Latvijas puses, lai veicinātu investīcijas, investori norādījuši digitālo infrastruktūru, darbaspēka izmaksas, fizisko infrastruktūru, talantīgu un gudru darbaspēku, dzīves kvalitāti, kā arī tehnoloģijas un zināšanas.
Guzņajeva stāstīja, ka pētījumā skatīta arī dažādu ieinteresēto pušu sadarbība ar uzņēmējiem, un, lai gan zinātne un tehnoloģiju nozares Latvijā attīstās, starp tām nav redzama sinerģija. Tāpat ārvalstu investori pauduši bažas, ka varētu mainīties nodokļu sistēma, kas pašreiz tiek vērtēta kā salīdzinoši laba.
Atbilstoši investoru norādītajam galvenajām jaunās valdības prioritātēm jābūt cilvēkkapitālam, izglītībai un demogrāfijai, aizsardzībai un reģionālās drošības sadarbībai, nodokļu politikai, politiskajai stabilitātei, paredzamībai un atbildībai, enerģētiskajai neatkarībai un konkurētspējīgām enerģijas cenām.
Guzņajeva uzsvēra, ka, skatoties uz valdības virzību pēdējo četru gadu laikā un domājot par jaunās valdības prioritātēm, pirmkārt ir jādomā par cilvēkkapitālu. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums.
Pētījums liecina, ka nepieciešams koncentrēties uz pārlieku liela regulējuma un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai un lielajiem projektiem, kā arī efektīvāku ārvalstu investīciju piesaisti.
Ārvalstu investori uzskata, ka nozares ar augstāko inovāciju potenciālu Latvijā ir informācijas un komunikācijas pakalpojumi (to norādījuši 67%), apstrādes rūpniecība jeb ražošana (49%), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (44%), lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (35%), finanšu un apdrošināšanas darbības (33%), valsts pārvalde un aizsardzība (31%), izglītība (29%), veselības aizsardzība un sociālā aprūpe (25%), kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (22%).
Ārvalstu investori uzskata, ka Latvijas inovāciju potenciālu varētu atbrīvot mērķtiecīgs finansējums augstas pievienotās vērtības produktu izstrādei (to norādījuši 40% pētījuma dalībnieku), zinātnes komercializācija, tehnoloģiju pārneses iniciatīvas (33%), inovāciju mērogošanas un eksporta atbalsts (29%). Tāpat investori uzskata, ka palīdzētu inovatīvu nozaru klasteru attīstība, augsta riska inovāciju finansēšana, kapacitātes un pētniecības jaudas palielināšanas instrumenti, īpašas inovāciju zonas, sadarbības pētniecības, attīstības un inovāciju finansēšanas projekti, kā arī investīcijas tehnoloģiju un infrastruktūras centros.
Pētījumā secināts, ka neviens politikas instruments nebūs efektīvs bez valdības prioritātēm inovāciju un konkurētspējas jomā, kā arī bez skaidra prioritāro nozaru norādījuma. Tāpat nepieciešama ekosistēmu attīstība, nevis izolēti centieni - jāveic pāreja no noslēgta, uz atsevišķiem projektiem balstīta atbalsta uz koordinētām, daudzu ieinteresēto pušu ekosistēmām.
Pētījumā norādīts, ka publiskais finansējums ir būtisks dzinulis gan pētniecības organizācijām, gan privātajam sektoram. Tāpat secināts, ka ir jāpiesaista un jāattīsta jauni talanti, jālikvidē pārlieku liela birokrātija, pārregulācija un pārmērīgi stingras administratīvās procedūras.
Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere, komentējot "Sentimenta indeksu", aģentūrai LETA norādīja, ka īpaši nozīmīgi ir tas, ka investoru skaits, kuri norāda, ka neplāno turpmākus ieguldījumus Latvijā, gada laikā samazinājies no 40% līdz 16%, savukārt investoru grupa, kas aktīvi izvērtē nākotnes investīciju iespējas Latvijā, ir 37%.
"Latvijai ir visas iespējas kļūt par vienu no spēcīgākajiem inovāciju un tehnoloģiju centriem Ziemeļeiropā. Latvijai jau šobrīd ir starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi "deep tech", aizsardzības tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un modernās ražošanas jomās, kā arī arvien spēcīgāka zinātnes un inovāciju ekosistēma," norādīja Jāgere.
Viņa pauda, ka "EY European Attractiveness Survey 2026" dati apliecina, ka Latvija jau šobrīd ieņem septīto vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un astoto vietu Eiropā pēc radīto darbavietu skaita. Tas ir ļoti spēcīgs signāls, ka starptautiskie investori arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos turpina redzēt Latvijā augstu ilgtermiņa potenciālu.
"Vienlaikus nākamais attīstības posms prasīs daudz lielāku ātrumu un ambīciju. Latvijai jāspēj daudz ātrāk pārvērst zināšanas, pētniecību un tehnoloģijas globāli konkurētspējīgos uzņēmumos. Tieši tādēļ mums nepieciešami jauni finansēšanas mehānismi, ciešāka sadarbība starp valsti, zinātni un industriju, kā arī daudz aktīvāka starptautiskā partnerība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā," skaidroja Jāgere.
Viņa norādīja, ka globālajā ekonomikā arvien vairāk konkurē nevis atsevišķas valstis, bet inovāciju ekosistēmas. Latvijas priekšrocība ir spēja būt elastīgai, ātrai un tehnoloģiski spēcīgai valstij ar ļoti augstu izaugsmes potenciālu.
Tāpat LIAA norādīja, ka "AHK Business Survey 2026" dati rāda, ka Latvija vairākos uzņēmējdarbības attīstības rādītājos ieņem vadošās pozīcijas Baltijā.
Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmumu Latvijā prognozē savas biznesa situācijas uzlabošanos tuvāko 12 mēnešu laikā, un tas ir augstākais rādītājs Baltijā. Lietuvā biznesa situācijas uzlabošanos prognozē 47%, bet Igaunijā - 35%.
Tāpat 49% uzņēmumu Latvijā plāno palielināt investīcijas. Lietuvā investīciju pieaugumu plāno 37%, bet Igaunijā - 29%. Savukārt 43% uzņēmumu Latvijā plāno palielināt darbinieku skaitu. Lietuvā darbinieku skaita palielināšanu plāno 33%, bet Igaunijā - 32%. Latvija šajos rādītājos ieņem vadošo pozīciju Baltijas valstīs.
Sentimenta indeksa pētījums veikts sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu.
