Viņaprāt, protesta akcija Jēkabpilī sestdien bija ļoti labi noorganizēta, lai gan bija gaidīts ierodamies vairāk cilvēku. Tomēr Kalve pēc akcijas vakar saņēmis ārkārtīgi daudz atbalsta zvanus no daudziem iedzīvotājiem ar pateicību par protesta organizatoru darbu.

Tieši tādēļ protesta organizatori nedomā aprobežoties tikai ar sestdien aizvadīto akciju un otrdien, 10. novembra, vakarā plāno tikties, lai lemtu par tālāko rīcību gadījumā, ja Krievijas graudu tranzīts netiks apturēts. Kalve aģentūrai LETA atzina, ka runa, visticamāk, vairs nebūtu par atkārtotu protestu, bet jau par sliežu bloķēšanu, lai neļautu šos graudus pārvietot caur Latvijas teritoriju.

Kalve arī kritiski vērtēja Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) vakar protesta dalībniekiem sniegto uzrunu. Pēc Kalves domām, tā teikta agresīvā tonī un nekas pilnīgi skaidri arī nav ticis apsolīts.

Tāpat Kalve negatīvi vērtēja to, ka premjera uzrunas laikā viņam klēpī uz skatuves atradās mazais dēls. Kalve vērtēja, ka tas savā ziņā izskatījās kā aizsegs no protestētājiem.

"Nepalika laba sajūta pēc Kulberga uzrunas," atzina Kalve.

Jau vēstīts, ka Kulbergs sestdien protestētājiem solīja Saeimā iesniegt likumprojektu, ar kuru Latvija varētu apturēt Krievijas graudu tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus. Premjers norādīja, ka nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām.

"Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai," uzsvēra Kulbergs, gan atzīstot, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt.

Premjera ieskatā aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, un tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES). Viņš apgalvoja, ka tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē un Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.

Kulbergs arī apgalvoja, ka, ja Latvija aizliegtu graudu tranzītu, būtu jārēķinās ar tiesvedībām un izdevumiem. Viņš klātesošajiem retoriski vaicāja, kam šādu izdevumu gadījumā būtu jāatņem nauda - skolotājiem, policistiem vai kultūras darbiniekiem.

Ministru prezidents arī uzsvēra, ka Baltijas valstis ES līmenī ir paudušas prasību pārtraukt šo tranzītu.

Protesta akcijas "Asins graudiem - nē!" mērķis bija panākt Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju.

Kopš kara sākuma Latvijas sabiedrība ir sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, pieņemot bēgļus, ziedojot līdzekļus, vedot humāno palīdzību un atbalstot Ukrainas tautu dažādos veidos. Protesta organizatori uzskata, ka līdztekus sniegtajam atbalstam nav pieļaujams, ka Latvijas transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu tranzītam.

Protesta iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve kopā ar domubiedriem aicina Latvijas valdību pilnībā apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu.

Kā vēstīts, graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.

Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.