Eksperti norāda, ka šāda tendence raksturīga arī teritorijām ārpus galvaspilsētas un tās apkārtnes, tostarp Pierīgas tuvākajiem novadiem. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka oficiālā statistika ne vienmēr pilnībā atspoguļo tirgus situāciju, jo daļa darījumu reģionos joprojām notiek bez publiskas reklāmas un ar skaidras naudas norēķiniem.
Lielākā aktivitāte mājokļu tirgū pērn bijusi Kurzemē, kur noslēgti vairāk nekā 3400 darījumu par kopējo summu 119 miljoni eiro, kur vidējā cena par kvadrātmetru pilsētās svārstījās no 600 eiro līdz 1050 eiro. Aktīvs tirgus saglabājies arī Zemgalē, kur darījumu kopējā vērtība pārsniegusi 90 miljonus eiro. Savukārt Vidzemē darījumu summa sasniegusi gandrīz 70 miljonus eiro, pieaugot gan pircēju interesei, gan cenām kvalitatīviem mājokļiem.
Pieprasījums reģionos galvenokārt saglabājies pēc renovētiem trīs un četru istabu dzīvokļiem, kā arī nelielām privātmājām, kurām nav nepieciešami būtiski ieguldījumi. Eksperti novērojuši arī tendenci, ka daļa iedzīvotāju no Rīgas vai ārvalstīm izvēlas pārcelties uz mazākām pilsētām, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc dzīvošanai gataviem īpašumiem.
Privātmāju segmentā lielākas darījumu summas fiksētas Zemgalē un Kurzemē, kur vidēja izmēra mājokļus varēja iegādāties par aptuveni 90 000 līdz 95 000 eiro. Savukārt Latgalē darījumu summas bijušas zemākas, un šis ir vienīgais reģions, kur samazinājies arī kopējais darījumu skaits.
“Latio” eksperti skaidro, ka viens no būtiskākajiem iemesliem zemajām darījumu summām reģionos ir ierobežota banku finansējuma pieejamība. Hipotekārie kredīti biežāk tiek piešķirti īpašumiem lielajās pilsētās ar augstāku likviditāti, savukārt novados pircēji nereti izmanto personīgos uzkrājumus vai ģimenes līdzekļus, kas ietekmē arī īpašumu cenu dinamiku.
Tāpat reģionālā tirgus specifiku nosaka vietējie kontakti un rekomendācijas — daļa īpašumu tiek pārdoti bez plašas publicitātes, kas var radīt atšķirības starp faktiskajām un publiski redzamajām darījumu summām.
