Kopš 2023. gada visbiežāk uzņēmumi Latvijā vērsušies pēc apdrošināšanas atlīdzībām tieši zādzību, vandālisma un citu trešo personu radītu bojājumu dēļ. Savukārt vislielākie zaudējumi un arī lielākās izmaksātās atlīdzības saistītas ar ugunsgrēkiem un vētru postījumiem, kas nopietni ietekmē komercīpašumus un uzņēmumu darbību kopumā.
Zagļi paņem juvelierizstrādājumus un transformatora apakšstaciju
Veikali, biroji, noliktavas, angāri – šajos komercīpašumos glabājas dažādas uzņēmumiem būtiskas vērtības, tajā skaitā vēl nerealizētās preces, aprīkojums. Tādēļ tie nonāk arī zagļu redzeslokā. Piemēram, vienā no gadījumiem garnadži iekļuva noliktavā, nozogot uzņēmumam piederošas preces, un par šo negadījumu BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 37 tūkstošu eiro apmērā. Citā negadījumā zagļi ienāca juvelierizstrādājumu veikalā Ogrē, izsitot ieejas un vitrīnu stiklus, kā arī paņemot zelta rotaslietas un bojājot citas preces – par šo negadījumu izmaksāta kompensācija 23 tūkstošu eiro apmērā. Vēl kādā komercīpašumā zagļi aizveduši transformatora apakšstaciju, kas bija pieslēgta nekustamā īpašuma teritorijā esošajam elektrotīklam – par radītajiem zaudējumiem izmaksāta atlīdzība 22 tūkstošu eiro apjomā.
Uguns – vispostošākā
Tomēr vislielākos zaudējumus rada ugunsgrēki. Tie var vienā brīdī iznīcināt gan ēku, gan visu uzņēmuma “sirdi” – iekārtas un infrastruktūru. Pēdējos gados lielākajos ugunsgrēkos izmaksāti vairāk nekā 3,7 miljoni eiro, tostarp vienā gadījumā – 2 miljoni eiro par izpostītu ražotni.
Dabas stihijas kļūst arvien biežākas
Arvien lielākus zaudējumus rada arī dabas stihijas – vētras, stiprs lietus un applūšana. Vienā no gadījumiem par vētrā bojātu ēku izmaksāta atlīdzība 290 tūkstošu eiro apmērā, savukārt citā – 140 tūkstoši eiro par applūdušu pagrabu, kur ūdens līmenis sasniedza 60 centimetrus.
Eksperti uzsver, ka šādos gadījumos būtiski cieš arī inženiertehniskās sistēmas un elektroinstalācija, kuru atjaunošana ir dārga un laikietilpīga. Turklāt uzņēmumi bieži saskaras ar dīkstāvi un loģistikas traucējumiem.
