Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērīsies Saeimā. Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.
Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".
Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.
Švinka papildināja, ka šis aizdevums ir paredzēts, lai stabilizētu degvielas cenu efektu un nodrošinātu darbību, tostarp lidojumus. Vienlaikus tas neatceļ valdības uzdevumus aviokompānijai izstrādāt stratēģijas plānu un biznesa modeli, kā arī virzīties uz finanšu stabilizāciju.
Ministrs norādīja, ka no valdības puses jautājums par aizdevumu nekavējoties tiks virzīts uz Saeimu, kā arī viņš sagaida atbalstu no Saeimas deputātiem. "Tie ir ārkārtēji apstākļi. Tāpat, kā tika lemts par akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai un atbalstu lauksaimniekiem," viņš sacīja.
Švinka arī apliecināja, ka īstermiņa aizdevuma plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulas un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī "airBaltic" ir iesniedzis naudas plūsmas plānu, kas pierāda, ka aizdevumu vajadzētu būt iespējams atdot pat ātrāk.
Viņš uzsvēra, ka šis aizdevums nav valsts "injekcija" vai atbalsta instruments, un kompānijai ir jāturpina strādāt pie biznesa plāna un kapitāla piesaistes mehānismiem, kuros, iespējams, vajadzētu piedalīties arī valstij.
Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA norādīja, ka aizdevums aviokompānijai palīdzēs stabilizēt situāciju un samazināt negatīvo efektu. Atbilstoši kompānijas prognozēm, bez "spilgtiem notikumiem" aviokompānija spēs aizdevumu nomaksāt.
Vienlaikus viņš sacīja, ka kompānija turpina strādāt pie būtiska organizācijas un biznesa plāna pārstrādes. "Līdzšinējais plāns paredz, ka aviokompānija dubultos savu floti, tomēr bez investīcijām tas nav iespējams, tādēļ kompānija turpina strādāt pie iespējamu privāto investoru piesaistes, kā arī nav izslēgta iespēja, ka esošie akcionāri arī varēs piedalīties kapitāla piesaistē, ņemot vērā, ka valsts vēlme ir saglabāt kapitāldaļas "airBaltic"," sacīja Martinovs.
"airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs investoru zvanā šogad martā sacīja, ka kopējais "airBaltic" degvielas patēriņš atlikušajam gadam veido aptuveni 165 000 tonnu, no kurām 17 000 tonnu bija fiksētas jeb "hedžētas" par cenu 567 eiro par tonnu.
SM iepriekš informēja, ka "airBaltic" šogad marta beigās oficiāli vērsās ministrijā, informējot akcionāru par ārējo faktoru radīto ietekmi uz uzņēmuma finanšu un operacionālo darbību. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku aviācijas degvielas cenu kāpumu, kas savukārt palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.
Švinka, saņemot un izvērtējot "airBaltic" vēstuli par nepieciešamību piešķirt īstermiņa aizdevumu kā vienu no iespējamiem preventīviem stabilizācijas instrumentiem, piedāvāja šo jautājumu skatīt otrdienas valdības sēdē. Viņš arī atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu operacionālo darbību laikā, kad ārējie faktori aviācijas nozari ietekmē īpaši spēcīgi.
SM norādīja, ka uzņēmums turpina nodrošināt lidojumus atbilstoši plānotajai programmai un iespējamais aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt saglabāt stabilu lidojumu tīklu, izvairoties no straujām izmaiņām un absorbējot degvielas cenu kāpuma spiedienu.
Tāpat ministrijā norādīja, ka drošības apsvērumu dēļ "airBaltic" jau iepriekš bija spiesta apturēt lidojumus uz Telavivu un Dubaiju, kas samazināja ieņēmumus un ietekmēja maršrutu tīkla efektivitāti. Tajā pašā laikā aviācijas degvielas cenas konflikta ietekmē būtiski pieauga, dažbrīd pat tuvojoties divkāršam sadārdzinājumam.
Vienlaikus notiek darbs pie jaunā biznesa plāna izstrādes, ko plānots pabeigt šogad vasarā. Iespējamais īstermiņa aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt uzņēmumam stabilizēt darbību līdz brīdim, kad sāksies jaunā plāna ieviešana, skaidroja SM.
Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO. Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
Iepriekš:
