Runājot par Latvijas iespējām īstenot „Rail Baltica”, Kučinskis īpaši izcēlis plānoto dzelzceļa tiltu pār Daugavu pie Salaspils. Tas ir būtisks topošās Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas posms, kura izbūve prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus.
Ministrs uzsvēra, ka Latvijai, atrodoties starp Igauniju un Lietuvu, nākas rēķināties arī ar kaimiņvalstu interesēm. Tomēr viņš apšaubīja, vai kaimiņi būtu gatavi finansiāli palīdzēt Latvijai īstenot sarežģītākos un dārgākos infrastruktūras objektus.
„Viņi, protams, tēlos, ka ir dusmīgi, un teiks, ka Latvija ir vainīga, jo esam pa vidu. Bet vai viņi nāktu palīgā būvēt tiltu pāri Daugavai pie Salaspils? Tas ir visdārgākais,” intervijā LETA sacīja Kučinskis.
Valsts gadā varētu atļauties līdz 200 miljoniem eiro
Kučinskis skaidroja, ka Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija ir izvērtējušas Latvijas finansiālās iespējas un secinājušas, ka valsts „Rail Baltica” projektam varētu nodrošināt aptuveni 150 miljonu eiro līdzfinansējumu gadā. Tas iespējams ar nosacījumu, ka tiek saņemts Eiropas Savienības finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF).
Papildus tam vēl būtu iespējams atvēlēt dažus desmitus miljonu eiro projekta uzraudzībai un citām nepieciešamajām izmaksām, kopējam valsts finansējumam sasniedzot aptuveni 200 miljonus eiro gadā.
„Vairāk mēs nevaram,” uzsvēra ministrs.
Pieņemot, ka valsts nodrošina 15% līdzfinansējumu un pārējo nepieciešamo finansējumu izdodas piesaistīt no Eiropas Savienības, projekta īstenošanai kopumā varētu būt pieejams aptuveni miljards eiro gadā. Šādā tempā „Rail Baltica” būvniecību Latvijā varētu pabeigt tikai 2041. gadā.
Bez Eiropas naudas projektu varētu iesaldēt
Kučinskis neslēpa, ka viens no nopietnākajiem šķēršļiem projekta īstenošanai ir Eiropas Savienības finansējuma pieejamība.
Viņaprāt, Latvijai jāpanāk lielāks Eiropas atbalsts vai arī jāatzīst, ka tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošana valstij ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu ir pārāk dārga.
Ministrs uzsvēra, ka „Rail Baltica” finansēšanai nevarētu palielināt nodokļus vai novirzīt projektam visu pārējo Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas nepieciešams ceļu, skolu un citu infrastruktūras objektu attīstībai.
Jautāts, vai Latvija varētu vispār pārtraukt „Rail Baltica” būvniecību, ja neizdotos piesaistīt nepieciešamo Eiropas finansējumu, Kučinskis pieļāva arī šādu scenāriju.
„Ja nevaram to atļauties, pastāv iespēja projektu iesaldēt. Pastāv iespēja, to neslēpšu,” viņš sacīja.
Kučinskis: Latvija projektu sāka no nepareizā gala
Vērtējot līdzšinējo „Rail Baltica” īstenošanu, Kučinskis atzina, ka Latvija, iespējams, pieļāvusi stratēģisku kļūdu, sākot būvniecību ar atsevišķiem sarežģītiem infrastruktūras objektiem, nevis vispirms nodrošinot funkcionējošu dzelzceļa savienojumu.
Pēc viņa teiktā, Latvija projektu sākusi „no nepareizā gala – ar pāli, lidostu un staciju”.
Ministrs atgādināja, ka sākotnēji „Rail Baltica” ekonomiskais pamatojums bija saistīts ne tikai ar pasažieru pārvadājumiem, bet arī ar starptautiskajām kravu plūsmām. Tika apsvērta iespēja pa jauno dzelzceļa līniju transportēt kravas no Baltkrievijas un Ķīnas tālāk uz Skandināviju.
Tomēr ģeopolitiskās situācijas izmaiņu dēļ šīs ieceres zaudējušas aktualitāti, un Kučinskis pauda šaubas, vai tikai ar pasažieru pārvadājumiem „Rail Baltica” spētu kļūt ekonomiski rentabla.
Viņaprāt, pašreizējos apstākļos būtiskākais projekta pamatojums ir militārā drošība, taču arī šajā ziņā svarīgākais būtu nodrošināt savienojumus ar militārajiem poligoniem un nepieciešamo infrastruktūru.
