Diskusijas par virsstundu piemaksām uzņem apgriezienus – tūkstoši pieprasa grozījumus apturēt

Platformā ManaBalss.lv īsā laikā ievērojamu sabiedrības atbalstu guvusi iniciatīva “Apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai”, kas paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeima. Dažu dienu laikā pēc publicēšanas iniciatīva savākusi jau vairāk nekā 13 000 parakstu, ievērojami pārsniedzot nepieciešamo 10 000 slieksni.

Diskusijas par virsstundu piemaksām uzņem apgriezienus – tūkstoši pieprasa grozījumus apturēt
Attēls: no iniciatīvas platformas

Iniciatūvas autore  Inga Vējiņa aicina apturēt sasteigtos grozījumus Darba likuma 68. pantā, kas paredz būtiski samazināt piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienās.

Iniciatīvas pamatā ir bažas par to, ka 2026. gada 4. martā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē grozījumi tikuši virzīti steigā un bez pietiekama ekonomiska pamatojuma. Iniciatīvas autori norāda, ka sēdes laikā pat deputāti un eksperti atzinuši, ka balsojumi bijuši pretrunīgi un juridiski nepilnīgi. Komisijā tika atbalstīts priekšlikums samazināt piemaksu par virsstundu darbu no līdzšinējiem 100% līdz 50% no darbinieka stundas algas. Savukārt virsstundu darbs svētku dienās pēc priekšlikuma tiktu apmaksāts ar piemaksu vismaz 75% apmērā, aizstājot līdzšinējo dubultās piemaksas modeli.

Iniciatīvas autori uzskata, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu strādājošo ienākumus, īpaši nozarēs, kur virsstundas ir bieži sastopamas – piemēram, ražošanā, loģistikā un mazumtirdzniecībā. “Par papildu darbu, kas atņem laiku ģimenei un atpūtai, darbinieks saņems uz pusi mazāk nekā līdz šim,” uzsver iniciatīvas autori. Viņi arī norāda uz juridisku neskaidrību, kas radusies balsošanas procesā – komisijas balsojuma rezultātā no likuma teksta faktiski pazudusi piemaksa par parastu darbu svētku dienās, kas nav virsstundas. Tas nozīmētu, ka darbinieks svētku dienā varētu strādāt bez jebkādas papildus atlīdzības. “Pat komisijas vadība atzina, ka balsošanas laikā nav valdījusi skaidrība, tomēr grozījumi tiek virzīti tālāk,” norādīts iniciatīvā.

Kas par to sakāms cilvēkiem?

mceu_45045358811772814735663.png

mceu_95787742821772814745685.png

mceu_8874281331772814752633.png

mceu_1629370741772814756967.png

mceu_14548262051772814761444.png

mceu_72225177561772814766169.png

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.

Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.

Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.

Pēc balsojuma arodbiedrību pārstāvis norādīja, ka patlaban deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš norādīja, ka paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.

Jau vēstīts, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu 50% apmērā no algas.

Savukārt LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.

Ekonomika

Vairāk