Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir stratēģiski svarīgi panākt taisnīgu rezultātu, jo, ja agresors tiek atalgots un gūst virsroku, tas iedvesmos līdzīgi uzvesties arī citos gadījumos. Viņš norādīja, ka Eiropa vēlētos redzēt, ka konflikts tiek apturēts pašreizējā situācijā un sākas sarunas par iespējamu kompromisu. Vienlaikus Čehijas prezidents atzīmēja, ka Eiropa nevar mēģināt piespiest Ukrainu atkarot okupētās teritorijas, ja tai netiek piedāvāts nepieciešamais atbalsts.
Pavels uzsvēra, ka okupētās teritorijas ir jāatzīst par okupētām, vismaz pagaidām, bet ES var sākt Ukrainas atjaunošanu, sākt tās uzņemšanu ES un potenciāli arī NATO pēc iespējas ātrāk, jo tā ir vislabākā drošības garantija gan Ukrainai, gan pārējai ES, secināja Čehijas prezidents.
Viņš arī norādīja, ka karš Ukrainā notiek ilgāk par Otro pasaules karu Austrumu frontē un starptautiskā sabiedrība gaida konflikta atrisinājumu, taču neviens nerunā par cēloņiem un visi meklē iespējas konfliktu atrisināt ar dažādiem iznākumiem, kamēr to aizēno citas problēmas, tostarp situācija Tuvajos Austrumos.
Latvijas prezidents, atbildot uz jautājumu, vai pārskatāmā laikā ir gaidāmi vēl kādi satricinājumi, sacīja, ka 90. gadu un 2000. gadu romantiskais periods ir beidzies un pasaule zināmā mērā ir atgriezusies situācijā, kurā notiek vērtību un lielvaru sadursmes, ne vienmēr ievērojot starptautiskās tiesības. Viņaprāt, tuvākie gadi būs ļoti vētraini un sarežģīti, un nevar izslēgt jaunus konfliktus.
Rinkēvičs atzīmēja, ka mazām valstīm, tādām kā Latvija un Čehija, ar līdzīgu vēsturisko pieredzi ir svarīgi strādāt kopā dažādos formātos, lai atbalstītu viena otru un nodrošinātu uz starptautiskajiem principiem balstītu kārtību. Latvijas prezidents uzsvēra, ka, salīdzinot ar vēsturiski dramatiskākajiem periodiem, Latvijai patlaban ir daudz vairāk draugu, un ir valstis kā Ukraina, kas par spīti pārspēkam cīnās, un tas iedvesmo.
