Ko varēsim atļauties tuvākā un tālākā nākotnē saistībā ar draudošo inflāciju – par to kopā ar Godmani diskutēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" priekšsēdētājs, bijušais ministrs un premjers Andris Bērziņš.
Raksturojot šābrīža situāciju, Rutkaste teic, ka tā ir nepatīkama, pastāv riski un ir negatīvas norises, bet tā nav traģiska.
“Visvairāk psiho Āzija, jo tur ir runa ne tikai par cenu pieaugumu, bet arī energoresursu pieejamību,” viņš nosaka.
Ivars Godmanis domā, ka jāsaskata arī pozitīvās lietas. Viņš atzīst, ka nav nekas trakāks kā gaidas pēc inflācijas, bet, paskatoties uz faktiem, viņaprāt, valdība jau veikusi zināmus soļus, piemēram, būtiski samazinājusi akcīzes nodokli lauksaimniekiem.
Godmanis arī uzsver: “Nevajag psihot, neskriet un nesolīt visiem palīdzību. Es koncentrētos uz sabiedrisko tranpsortu, jo tur būs problēmas un lauksaimniekiem.”
Savukārt Andris Bērziņš, runājot par ceļu būvniekiem, teic, ka viņi nepsihojot, lai gan sadārdzinājums pieaaudzis par 21%. “Tas sastāv no trim dažādām lietām: degvielas, kas pamatā ir dīzelis, bitumena un gāzes, kuru cenas ir augšā. Un tā dinamika ir tāda, ka, piemēram, janvāra mēnesī, piedaloties konkursā, nekādi nevarējām ievērtēt, bet iepirkuma procedūrā nav ielikts nekāds mehānisms, nekāds algoritms, kā būtu jārīkojas pasūtītājam. Es gribētu, lai šāds algoritms būt,” piebilst Bērziņš.
Situācija pasaulē satrauc arī tos, kuriem ir kredītsaistības. Kāds liktenis viņus sagaida, skaidro Rutkaste: “Ja līdz rudenim normalizēsies energocenas, sekas nebūs lielas, inflācija stabilizēsies, arī likmes nebūs būtiski jāpārskata.” Trakākais varētu būt tad, ja inflācija radīs inflāciju: “Pieaug cenas, pieaug gaidas, darbinieki prasa lielākas algas, darba devējs uzliek lielāku cenu pakalpojumam un tā tā spirāle aiziet uz augšu. Darba tirgus jau tagad ir saspringts.”
