Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Bulgārijā (+13,2%), Ungārijā (+10,9%), Rumānijā (+10,4%), Igaunijā (+10,3%), Grieķijā (+9,7%), Slovākijā (+9,6%), Polijā (+9,5%) un Lietuvā (+9,4%).

Darbaspēka izmaksu kāpums otrajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs. ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4%, bet eirozonā pieaugums bija par 3,6%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,3%. Gan Latvijā, gan Lietuvā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 9,1% lielākas nekā pirms gada, bet Igaunijā reģistrēts 10,1% kāpums.

Savukārt būvniecībā vidējās darbaspēka izmaksas stundā aprīlī-jūnijā gada izteiksmē ES palielinājās par 4,8%, bet eirozonā - par 4,7%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 10,1%, Lietuvā bijis kāpums par 8,1%, bet Igaunijā pieaugums par 13,3%.

Otrajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 4,6%, bet eirozonā par 4,3% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 8,3%, Lietuvā - par 8,4%, bet Igaunijā - par 12,5%.

Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.