Viņa norāda, ka jau otro gadu pēc kārtas rādītājs saglabājies augstāks par pirmspandēmijas līmeni. Kā pozitīvu tendenci Saulīte-Stačkune izceļ to, ka, salīdzinājumā ar 2024. gadu, vērojams arī kopējās grāmatu tirāžas pieaugums par 4%.
"Šie dati liecina par veiksmīgu nozares atkopšanos un to, ka, neraugoties uz straujo ikdienas digitalizāciju, drukātās grāmatas vērtība neizzūd," saka eksperte.
Dati liecina, ka lielākā daļa - 78% jeb 1704 grāmatas - izdotas latviešu valodā, turklāt 1067 jeb 63% no tām ir oriģinālizdevumi un 1609 jeb 94% - pirmizdevumi. Latviešu valodā izdotās grāmatas veido 92% no visas pērn izdoto grāmatu tirāžas.
Kā skaidro Saulīte-Stačkune, mazam valodas tirgum, kāds ir Latvijas, vietējie izdevēji ir teju vienīgais avots, kas nodrošina grāmatu klāstu dzimtajā valodā - šis saglabājas kā izaicinošs, taču būtisks darbs.
Bērniem un jauniešiem paredzētā daiļliteratūra 2025. gadā izdota par 7% mazāk nekā 2024. gadā, kad tika izdots rekordliels bērnu un jauniešu auditorijai paredzētu daiļliteratūras izdevumu skaits - 299.
Savukārt kritums par 27% fiksēts praktiskās un attīstošās literatūras bērniem segmentā - no 242 izdevumiem 2024. gadā uz 176 - 2025. gadā. "Ņemot vērā pēdējo gadu laikā aktuālo publisko diskusiju par lasīšanas veicināšanu bērnu un jauniešu vidū, šīs izmaiņas vērtējamas piesardzīgi un ar cerību, ka šī ir tikai īstermiņa tendence, ilgtermiņā tomēr turpinot nodrošināt pēc iespējas plašāku izvēli jaunākajai lasītāju auditorijai," komentē Saulīte-Stačkune.
Aktīvo grāmatu izdevēju skaitā vērojams samazinājums - vismaz vienu grāmatu 2025. gada laikā izdevuši 420 izdevēji, to skaitā autorizdevēji un tādi, kam tā nav pamatnodarbošanās. Tas ir par 26 grāmatu izdevējiem mazāk, salīdzinot ar 2024. gadu. Gan nosaukumu skaita, gan arī tirāžu ziņā ražīgākais gads nemainīgi bijis apgādam "Zvaigzne ABC", kas izdevis 17% visu grāmatu nosaukumu un 31% no kopējās grāmatu tirāžas.
Pēc LNB ekspertes teiktā, stabilos rādītājus grāmatniecībā lielā mērā sekmējusi kopš 2022. gada atjaunotā samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme grāmatām, un tos palīdz uzturēt arī pieprasījums no publiskā sektora, kultūras un izglītības iestāžu, kas daļai izdevēju veido relatīvi stabilu prognozējamo ienākumu daļu.
Vienlaikus nozares profesionāļi publiski uzsver būtiskus ilgtermiņa izaicinājumus: jauno profesionāļu trūkumu literāro un zinātnisko redaktoru, korektoru un tulkotāju vidū, kā arī demogrāfiskās prognozes, kas turpmāk neizbēgami ietekmēs tirāžas. Līdz ar to uz pašreizējo stabilitāti grāmatniecības nozarē jāraugās ar piesardzību.
Turpretī drukātās preses nozarē 2025. gadā lielākajā daļā rādītāju turpinās pēdējos gados pieredzētā lejupslīde, ko lielā mērā nosaka paaudžu un paradumu maiņa.
Vienlaikus atsevišķos drukātās preses rādītājos - īpaši tirāžas apjomā - fiksēts pieaugums.
2025. gadā izdots 131 laikraksts, tostarp pašvaldības informatīvie izdevumi, kas ir par 20% mazāk nekā 2024. gadā, izdoto numuru skaits krities par 8%, un laikrakstu izdevēju skaits no 121 sarucis līdz 109. Taču kopējā laikrakstu tirāža pieaugusi par nepilniem 5% - no 28,6 miljoniem 2024. gadā uz 29,9 miljoniem pērn.
Saulīte-Stačkune stāsta, ka laikrakstu tirāžas pieaugumu galvenokārt sekmējis laikrakstu latviešu valodā tirāžas kāpums - tas bijis 12%, tikmēr laikrakstu krievu valodā eksemplāru daudzums krities par 13,5%. Savukārt numuru skaits laikrakstiem samazinājies neatkarīgi no izdošanas valodas.
Arī žurnālu nosaukumu skaits samazinājies - no 265 uz 258, jeb par 3%, bet izdoto žurnālu numuru skaits krities pat par 10%. Arī žurnālu izdevēju skaits ir mazāks kā 2024. gadā, sarūkot no 111 līdz 106. Savukārt žurnālu tirāžas apmērā vērojams izteikts 12% pieaugums - no 12,4 miljoniem uz 13,9 miljoniem.
Lielākā daļa - 53% laikrakstu un 83% žurnālu no LNB uzskaitītajiem - ir reģistrēti Masu informācijas līdzekļu reģistrā, kas norāda uz tajos ietvertās informācijas uzticamību, tādēļ šāda proporcija ir vērtējama sevišķi pozitīvi, pauž Saulīte-Stačkune.
Viņa arī uzsver, ka tas, ka tirāžu apmēri palielinās, liecina, ka pieprasījums pēc drukātās preses sabiedrībā saglabājas. Uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā izdoti 16 laikrakstu un 7,5 žurnālu eksemplāri.
Vienlaikus Saulīte-Stačkune atzīst, ka negatīvā preses izdevumu un to numuru skaita dinamika, lai arī potenciāli samazina izmaksas izdevējiem, rada risku sarukt pieejamo viedokļu un informācijas daudzveidībai.
"Reizē, protams, jāatzīmē arī laikmeta pārmaiņu ietekmē augošā vispārējā spriedze starp drukāto presi un digitālajiem informācijas avotiem, kas aktualitātes piedāvā nepārtraukti," saka eksperte.
Tāpat viņa atzīmē, ka drukātās preses nozare pēdējos mēnešos publiski apspriesta arī plašākā kontekstā - diskusijas par preses pieejamību mazumtirdzniecības ķēdēs, pasta tarifu izmaiņām un PVN likmju diferencēšanu pēc izdevuma valodas norāda uz strukturāliem izaicinājumiem, kas nozari ietekmēs arī turpmāk.
Latvijas izdevējdarbības statistika tiek veidota, balstoties uz izdevēju iesniegtajiem obligātajiem eksemplāriem un ziņām par to tirāžas un papildtirāžas apmēru.
