Raugoties uz iegūto izglītības līmeni, 22,1% nodarbināto bija maģistra grāds, savukārt bakalaura grāds – 14,7%, koledžas izglītība – 4,1% un doktora grāds – 0,7%. Vidējā izglītība bija 38,3% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2%, pamatskolas izglītību – 7,6%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.
2025. gada sākumā 31,4% iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem līdz 37,5%, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī - 24,1%. Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu – par 3,9 procentpunktiem, vēsta CSP.
2025. gada sākumā 863 tūkstoši jeb 54,6% iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti. Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā (57,1%), Valmierā (56,7%), un Ogrē (56,2%), kam seko Jelgava (55,5%), Jūrmala (54,4%), Liepāja (52,8%), Jēkabpils (51,6%), Ventspils (50,2%), Rēzekne (49,9%) un Daugavpils (48,2%).
Augstākais nodarbinātības līmenis ir Mārupes (65,1%), Ādažu (63,2%), Ķekavas (63,1%), Ropažu (62,1%) un Salaspils (60,3%) novadā 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū. Nodarbinātības līmenis starp 55–60% ir Siguldas (59,4%), Olaines (58,9%), Saulkrastu (58,4%), Ogres (57,1%), Jelgavas (55,4%) novadā.
Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50–55%. Tie ir Smiltenes (54,8%), Cēsu (54,8%), Valmieras (54,4%), Tukuma (53,6%), Bauskas (53,0%), Dienvidkurzemes (52,8%), Gulbenes (52,6%), Dobeles (52,1%), Ventspils (51,6%), Limbažu (51,6%), Saldus (51,3%), Jēkabpils (51,2%), Kuldīgas (51,2%), Talsu (51,1%), Madonas (50,9%), Alūksnes (50,8%), Aizkraukles (50,5%) un Preiļu (50,2%) novads.
Zemākais nodarbinātības līmenis ir Krāslavas (44,4%), Ludzas (45,4%), Augšdaugavas (46,6%), Valkas (46,8%), Rēzeknes (47,8%), Līvānu (48,7%), Balvu (49,3%) novadā.
Oficiālās statistikas portālā dati par izglītības un nodarbinātības rādītājiem pieejami teritoriālā detalizācijā – reģionos, valstspilsētās, novados, pilsētās, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās, atzīmē CSP.
