Raidījums vēsta, ka bankai "East West United Bank" jeb EWUB 2011. gada 3. oktobrī "Krājbanka" pārskaitīja 15 miljonus eiro. Naudu izmantoja kā ķīlu, lai tādu pašu summu aizdotu tālāk "Krājbankas" akcionāra Vladimira Antonova Šveices firmai "Helvetia Financial Products". No Šveices uzņēmuma kontiem nauda aizceļoja uz citām Antonova kompānijām.
Raidījums atgādina, ka Latvijas tiesa 2014. gadā uzdeva šo naudu atmaksāt, un divus gadus vēlāk arī Luksemburgas tiesa lika spriedumu izpildīt. Taču, kā noskaidroja "Nekā personīga", tālāk nekas nenotika.
Latvija pret Luksemburgu sāka lietu organizācijā "Eurojust", kas koordinē prokuroru un tiesnešu darbu pārrobežu noziedzības jautājumos. Tieslietu ministres padomnieks Inguss Kalniņš raidījumam stāsta, ka pēc šīs lietas atvēršanas, apmēram septiņus gadus pēc tam, kad pati Luksemburgas tiesa bija nolēmusi, ka Latvijas spriedums jāizpilda, pēkšņi parādījās šī sprieduma apelāciju.
Tomēr pērnā gada novembrī Luksemburgas tiesa noraidīja EWUB mēģinājumus izvairīties un uzdeva naudu atmaksāt. Martā beidzās kasācijas termiņš, tomēr "Krājbankas" administratora kontā 15 miljoni eiro aizvien nav ienākuši.
Raidījums atgādina, ka Latvijā aizvien turpinās tiesvedība vēl divās lietās par aktīvu aizpludināšanu no "Krājbankas". Turklāt apsūdzēto puse uzskata, ka pēc Luksemburgas sprieduma ir jāsamazina no bankas vadības piedzenamā kompensācija, ja daļa no tās jau atgūta no EWUB.
LETA jau ziņoja, ka 2011. gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Civillietā, kura saistīta ar "Krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušie valdes locekļi - Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Tikmēr krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā Rīgas pilsētas tiesa Priedīti un "Krājbankas" līdzīpašnieku Antonovu atzinusi par vainīgiem, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Spriedums gan vēlāk tika pārsūdzēts, tāpēc lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kur tā iestrēgusi patlaban.
Krievijas pilsonim Antonovam pirmās instances tiesā tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par "Latvijas krājbankas" statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu.
Kriminālprocess tika sākts 2011. gadā, bet tiesai nodots 2014. gadā. Iztiesāšanas laikā notika 55 tiesas sēdes, kuru laikā tika pārbaudīti apsūdzības un aizstāvības iesniegtie pierādījumi.
Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Tiesvedībā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Antonovs 2025. gada decembrī tika aizturēts Francijā. Viņam Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.
Rīgas apgabaltiesa šonedēļ pasludināja pārtraukumu krimināllietas izskatīšanā pret Antonovu un Priedīti, lai sagaidītu lēmumu par Antonova izdošanu tiesāšanai un viņa iespējamo dalību procesā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Prokuratūrā informēja, ka Starptautiskās sadarbības nodaļā saņemti tiesas ierosinājumi par Eiropas apcietinājuma lēmumu izdošanu attiecībā uz Antonovu divos kriminālprocesos.
Izvērtējot tiesas ierosinājumus, tie atzīti par pamatotiem un attiecībā uz katru ierosinājumu pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums.
15. aprīlī Eiropas apcietinājuma lēmumi nosūtīti Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldei ievietošanai Šengenas informācijas sistēmā nolūkā nodrošināt Antonova apcietināšanu un izdošanu Latvijai.
Plašākus komentārus prokuratūrā nesniedza.
