Padomes locekļu amatā atkārtoti tika ievēlēti Tomohide Goto, Viktors Sentuhovskis un Zane Āboliņa. No jauna “Conexus” padomē tika ievēlēts Sandors Līve un Timo Kīveri. Padomes locekļu pilnvaru termiņš būs trīs gadi.
"Conexus" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka kompānijas padomē "Augstsprieguma tīkla" nominētie padomes locekļi ir Āboliņa, Kīveri un Līve, kamēr Sentuhovskis un Goto ir otra lielākā akcionāra "MM Infrastructure Capital Investments Europe Limited" nominēti.
Tādējādi "Conexus" padomē turpmāk vairs nestrādās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Ilmārs Šņucins, kā arī padomes locekļi Masanobu Furuja, Ivars Moisejs un Normunds Šuksts. Plānots, ka "Conexus" padomes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks tiks ievēlēti pirmajā padomes sēdē.
Tāpat akcionāru sapulcē tika apstiprināts “Conexus” 2025. gada un atkarības pārskats, pieņemti zināšanai “Conexus” valdes, padomes un neatkarīga revidenta ziņojumi, kā arī pieņemts lēmums par “Conexus” peļņas izlietošanu, dividendēs izmaksājot 0,37 eiro par akciju. Akcionāru sapulce atbalstīja AS “Augstsprieguma tīkls” iniciatīvu un pieņēma lēmumu izteikt “Conexus” statūtus jaunā redakcijā, paredzot padomes locekļu skaita samazināšanu no septiņiem līdz pieciem, kā arī nosakot padomes locekļu atlīdzību.
Akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektā bija teikts, ka "Conexus" dividendēs no 2025. gada peļņas izmaksās kopumā 14 720 852,93 eiro, bet pārējo peļņas daļu 8 788 792,07 eiro apmērā ieskaitīs nesadalītajā peļņā.
Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums pagājušajā gadā bija 74,197 miljoni eiro, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 38,7% un bija 23,51 miljons eiro.
Uzņēmumā atgādina, ka “Conexus” pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir nozīmīgs stratēģiskais objekts visā reģionā. Maģistrālā gāzes pārvades sistēma ir 1190 km gara, un tā tieši savieno Latvijas gāzes tirgu ar Lietuvu un Igauniju.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.
