Depkina muižai jauni saimnieki; pašvaldība cer uz jaunu attīstības posmu muižas dzīvē

Ķekavas novada pašvaldība 1. aprīlī parakstījusi nekustamā īpašuma nomas līgumu ar SIA “Greja-1” par Depkina (Rāmavas) muižu, lai to attīstītu kā vietu, kur satiekas kultūra, atpūta un kopiena. Nomas tiesības uz 10 gadiem ar pagarināšanas iespēju piešķirtas atklātas izsoles rezultātā, nosakot nomas maksu 2400 eiro mēnesī (bez PVN). Lēmums par izsoles rezultātu apstiprināšanu pieņemts 26. martā.

Depkina muižai jauni saimnieki; pašvaldība cer uz jaunu attīstības posmu muižas dzīvē
Foto: Ķekavas novada pašvaldība

Novada pašvaldībā pauž, ka “noslēgtais līgums iezīmē jaunu attīstības posmu muižas dzīvē – īpašums turpmāk tiks attīstīts kā daudzfunkcionāla kultūras, tūrisma un viesmīlības vieta, kas veicinās kultūras dzīves attīstību Ķekavas novadā, stiprinās vietējo identitāti un kopienas aktivitātes”.

Mērķis ir nodrošināt ekonomiski ilgtspējīgu darbības modeli, apvienojot publiskos un privātos pasākumus, vienlaikus saglabājot īpašuma vēsturisko vērtību un nodrošinot pieejamību sabiedrībai. Iedzīvotājiem tiek saglabāta pieeja muižas parkam, kurā nomnieks turpinās rūpēties par vēsturiskajiem kokiem, to skaitā dižkokiem.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Greja-1" pieder Gintai Stendzeniecei. Uzņēmums pērn strādāja ar 164 950 eiro apgrozījumu un 13 990 eiro peļņu, ziņo aģentūra LETA.

Depkina (Rāmavas) muiža ir nozīmīgs novada kultūrvēsturiskais objekts, kas ietver 4,45 hektārus plašu teritoriju un daudzfunkcionālu ēku ar kopējo platību 706,2 kvadrātmetri. Muižā pieejamas telpas dažādu pasākumu organizēšanai – zāles, viesību telpas, apartamenti, kā arī saimniecības un atbalsta telpas.

Depkina (Rāmavas) muižai ir ilga un bagāta vēsture – dokumenti liecina, ka Depkina muiža ir viena no vecākajām Rīgas pilsētas muižām, kuru Rīgas rāte 1485. gadā pārdevusi Vennemaram Meijem. Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas 1597. gadā tā piederēja Kasparam un Baltazaram Dreilingiem, bet 1651. gadā Melhioram Dreilingam. 1745. gadā no Rīgas pilsētas muižu nopirka virsmācītājs Bartolomejs Depkins, bet vēlāk muižu mantoja Bartolomeja dēls Liborijs Depkins. Savukārt 1816. gadā muižu savā īpašumā ieguva Garlībs Helvigs Merķelis, kas bija ievērojams apgaismības laikmeta rakstnieks, publicists un sabiedriskais domātājs Baltijā.

Vēl kultūra

Vairāk