Kā informēja Kultūras centrā, konference pulcēja dažādu paaudžu un nozaru pārstāvjus, lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumu – kāds ir Anšlavs Eglītis šodien un kā viņa personība un darbi turpina dzīvot Latvijas kultūrā? Pasākumu vadīja žurnālists un televīzijas raidījumu vadītājs Gustavs Terzens, veidojot sarunu starp lektoriem, nozares ekspertiem un dažādām pieredzēm.
Konferences centrā bija piecu lektoru stāstījumi, kas atklāja Anšlava Eglīša radošā mantojuma daudzveidību literatūrā, vizuālajā mākslā, teātrī un kino. Ar saviem profesionālajiem un personīgajiem skatījumiem dalījās dizaina biroja H2E līdzdibinātāja un vadošā dizainere Ingūna Elere, mākslinieks un skolotājs Vitolds Kucins, literatūrzinātniece un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Evija Krūzeun kino un teātra režisors, pedagogs Pēteris Krilovs.
Lektoru stāstījumus papildināja paneļdiskusijas, kurās piedalījās literatūras, teātra, kino un vizuālās mākslas pārstāvji — stikla māksliniece un izstādes “Anšlavam Eglītim 120” kuratore Bārbala Gulbe, skolotāja un ekskursiju vadītāja Māra Ozola, literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, teātra zinātniece un kritiķe Ieva Struka, teātra izrādes “Līgavu mednieki” režisore Paula Pļavniece, seriāla “Pansija pilī” režisore Marta Elīna Martinsone un filmas “Homo novus” producents Ivo Ceplevičs.
Sarunās tika aplūkota Anšlava Eglīša darbu dzīve mūsdienu kultūrā, to interpretācijas teātrī un kino, kā arī rakstnieka vieta Latvijas kultūras atmiņā. Diskusijās satikās dažādas profesionālās pieredzes – no literatūras pētniecības un teātra režijas līdz kino producēšanai, mākslai un vietējās kultūrvēstures izzināšanai.
Līdztekus konferencei Kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta izstāde “Anšlavam Eglītim 120”, kas iepazīstina ar trim nozīmīgiem rakstnieka dzīves posmiem – vasarām Inciemā, glezniecības laiku un trimdas gadiem Holivudā. Izstādes kuratores ir Bārbala Gulbe un Ilze Ceļmillere, scenogrāfe – Margarita Budze, tekstu autore – Anete Konste.
Izstādē apkopotās fotogrāfijas un citas liecības ļauj atklāt mazāk zināmus Anšlava Eglīša dzīves un radošās darbības aspektus, paplašinot priekšstatu par viņu kā daudzpusīgu mākslinieku un savas dzīves laikmeta vērīgu vērotāju. Izstādes veidošanā satikušās dažādas radošās jomas, lai apmeklētājiem piedāvātu iespēju iepazīt Anšlavu Eglīti ārpus ierastā rakstnieka tēla.
Izstāde Kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma līdz 14. novembrim.
