“Meži iegrimuši klusumā un saule kaut kur kautrīgi laužas cauri koku zariem. Šādos brīžos man gribas apstāties, nesteigties un vienkārši pabūt. Ar fotoaparātu rokās bieži aizdomājos, cik daudz skaistuma mēs ikdienā nepamanām. Un ir tāda sajūta, ka Dievs caur šo skaistumu vēlas mums kaut ko pavēstīt,” raksta foto autors.
“Man ticība nav tikai lūgšana baznīcā. Tā ir arī šie klusie mirkļi dabā, kad sirds pati sāk pateikties. Kad neko īpašu Dievam neprasu, bet vienkārši priecājos par Viņa radīto pasauli un jūtu, cik tuvu Viņš patiesībā ir.”




