Kinoteātrī “Splendid Palace” plānoti deviņi seansi divās kinozālēs un brīvdabas seanss vakara noslēgumā. Savukārt portālā “Filmas.lv” svētku programma, kā ierasts, būs pieejama bez maksas visu diennakti atbilstoši katras valsts laika joslai. Svarīgs vienojošs elements abās programmās šogad ir tematisks fokuss “par cilvēkiem un putniem”, tomēr katrā formātā tēmu risina atšķirīga filmu atlase, norāda NKC.
Portālā programma sadalīta divos blokos – “Personības” un “Putni”, vairākām filmām šogad aprit lielāka vai mazāka jubileja, un arī Latvijas kinovēstures un šodienas dažādu profesiju personībām atzīmējam svarīgus gadskaitļus.
Ar restaurētu režisora Leonīda Leimaņa spēlfilmu “Pie bagātās kundzes” (1969) šogad svin aktrises Līgas Liepiņas jubileju, kas pienāks 1. Augustā. Emmas loma šajā filmā ir viens no pirmajiem spilgtākajiem Līgas Liepiņas ekrāna darbiem, iezīmējot Latvijas kinovēsturē jauna tipa varoni, enerģisku un nepieradinātu.
Īpaši populārs šāgada jubilārs ir komponists Raimonds Pauls, kura 90. jubileju svinam visa gada garumā (tai veltīta arhīva filmu programma plānota arī kinoteātra “Splendid Palace” brīvdabas seansā), bet portālā “Filmas.lv” būs skatāma klasiskā portretfilma “Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku” (1977), kuru pirms gandrīz pusgadsmita veidojusi režisore Laima Žurgina pēc dzejnieka Jāņa Petera scenārija.
Uz ieskatīšanos senākā kinovēsturē mudina šogad 12. maijā atzīmējamā 110 gadu jubileja kinomāksliniekam Laimdonim Grasmanim (1916–1970) – programmā iekļauta ģimenes auditorijai piemērotā komēdija “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967, režisori Jānis Streičs un Ēriks Lācis); filmas kadrā redzams arī pats mākslinieks, sēžot bērnu ielenkumā un gleznojot ostas skatu.
Ar divām filmām tiks pieminētas nesen mūžībā aizgājušas personības, kuru pēdas paliek Latvijas kinovēsturē. 4. maija programmā šogad iekļauta režisora Jāņa Streiča (1936–2026) pēdējā spēlfilma “Rūdolfa mantojums” (2010) – “optimisma deva tautai”, kā to dēvēja pats režisors, bet par neparastā likteņa dejotāju un dzīves mākslinieci Viju Vētru (1923–2026) stāsta režisores Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Vijaya” (2024). Šodienas Latvijas kultūrtelpā aktuāls ir arī mūziķis Mārtiņš Freimanis (1977–2011), par kuru pirms 20 gadiem dokumentālo filmu “Dzīve kā košums” (2006) uzņēma režisors Arvīds Krievs.
Otru tematisko bloku NKC portāla “Filmas.lv” svētku programmā veido filmas “par putniem”, un vairākas no tām šogad svin apaļu vai mazāk apaļu jubileju. Bērnus un ģimenes auditoriju iepriecinās divas animācijas filmas – režisora Arnolda Burova veidotā un latviešu tautas pasakās balstītā leļļu filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966), ar kuru pirms 60 gadiem aizsākās Latvijas leļļu kino vēsture, un režisores Rozes Stiebras zīmētā animācija “Neparastie rīdzinieki” (2001) – šim stāstam par Rīgas gaiļiem un mazo cālēnu Justiņu pirmizrāde tika svinēta pirms 25 gadiem Rīgas astoņsimtgades svinību atklāšanā.
Pirms 25 gadiem strauju popularitāti Latvijā un Eiropā iekaroja Preses nama zīriņiem veltītā filma “Jumta likums” (2001, režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns), dažus gadus vēlāk līdz pat Eiropas Kinoakadēmijas nominācijai dokumentālā kino kategorijā izlauzās režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Leiputrija” (2004), tikmēr Māris Maskalāns jau veidoja nākamo filmu – gandrīz detektīvtrilleri “Kurš redzējis vārnu?” (2004), meklējot Latvijā tik reto zaļo vārnu.
4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Latvijas filmu studijas.
