Tomēr pienenes nav tikai kaitinošas nezāles. Tās gadsimtiem izmantotas gan tautas medicīnā, gan uzturā, turklāt daudz pieneņu dārzā var būt arī sava veida signāls par augsnes stāvokli.

Pienenes organismam var dot daudz laba

Pienenes bieži dēvē par vienu no vērtīgākajiem savvaļas augiem. Ēdamas ir gandrīz visas auga daļas: lapas, ziedi un pat saknes.

Pieneņu lapās ir daudz C vitamīna, A vitamīna, kālija, dzelzs, antioksidantu.

Tautas medicīnā pienenes tradicionāli izmanto gremošanas veicināšanai, aknu darbības atbalstam, šķidruma izvadei no organisma, organisma “attīrīšanai” pēc ziemas.

Jaunās pieneņu lapas mēdz pievienot salātiem, bet no ziediem gatavo sīrupu, medum līdzīgus gardumus un pat vīnu. Savukārt grauzdētas saknes reizēm izmanto kā kafijas aizstājēju.

Turklāt bites pienenes ļoti iecienījušas - agrā pavasarī tās ir viens no nozīmīgākajiem nektāra avotiem.

Bet ir arī otra puse...

Lai gan pienenes pašas par sevi nav “slikts” augs, ļoti liels to daudzums zālienā vai dārzā bieži signalizē, ka augsnē kaut kas nav ideālā kārtībā.

Dārzkopji norāda, ka pienenes īpaši labi aug:

• sablīvētā augsnē,
• novājinātā zālienā,
• vietās ar sliktu drenāžu,
• augsnē, kur trūkst līdzsvara starp barības vielām.

Pienenēm ir ļoti spēcīgas un dziļas saknes, tāpēc tās spēj izdzīvot vietās, kur citi augi aug sliktāk. Tieši tāpēc pieneņu pārbagātība bieži nozīmē, ka zāliens ir noguris vai augsne kļuvusi pārāk cieta.

Daži speciālisti uzskata, ka pienenes pat zināmā mērā “glābj” šādu augsni — to dziļās saknes palīdz uzirdināt zemi un pievilkt minerālvielas tuvāk virskārtai.

Vai pienenes vajag iznīcināt?

Viedokļi par to atšķiras. Perfekta mauriņa cienītāji tās cenšas izravēt līdz pēdējai saknei, jo pienenes ātri izplatās. Pietiek ar dažiem baltiem pūku pūtieniem vējā, lai drīz vien dzeltens būtu viss pagalms.

Tomēr arvien vairāk cilvēku sāk skatīties uz pienenēm citādi — kā uz vērtīgu savvaļas augu, nevis tikai nezāli. Īpaši tāpēc, ka tās palīdz apputeksnētājiem un ir noderīgas veselībai.