Jūrmala. Latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks dzimis 1923.gadā Rīgas Jūrmalā. No 1964. līdz 1971. gadam bija Dailes teātra galvenais režisors, vēlāk iestudēja izrādes dažādos Latvijas teātros. Latviešu dzejas teātra izveidotājs (tādi uzvedumi kā Imanta Ziedoņa “Motocikls” un Aleksandra Čaka “Spēlē, Spēlmani!”).

Ķekava. Pazīstamais rakstnieks dzimis 1907. gadā Doles pagasta Jenčos, miris 1976. gadā Zviedrijā. Darbojies galvenokārt īsprozas un romānu žanrā, sarakstījis arī vairākas lugas. Pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Pēc viņa darbu motīviem veidota LTV daudzsēriju filma “Saplēstā krūze”.

Mārupe. Latviešu arhitekts dzimis 1899.gadā Salas pagastā un apglabāts 1991.gadā Salas kapos. Visvairāk pazīstams kā daudzu Latvijas ūdenstorņu un 21 dzelzceļa stacijas projektēšanu pirms un pēc Otrā pasaules kara. Projektējis Kangaru, Lilastes, Bulduru, Ķeguma u.c. stacijas.

Olaine. Sava mūža 24 ražīgākos gadus (1891–1915) šis ietekmīgais latviešu literatūrkritiķis, pētnieks, dzejnieks un izglītības darbinieks pavadīja Olainē, strādājis par skolotāju Olaines draudzes skolā. Viņa nozīmīgākais veikums ir pētījums “Latviešu rakstniecības vēsture” (1922–1925). Pērn, atzīmējot 160.dzimšanas dienu, Olaines novadā aprīlis tika pasludināts par šīs personas jubilejas mēnesi.

Ropaži. Ropažu pagastā dzimušais ievērojamais latviešu rakstnieks mūžībā devās 2024.gada 11.jūnijā. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem var minēt romānus “Bezmiegs” (1967), “Būris” (1972) un “Cilvēki laivās” (1987). 1988. gada 11. novembrī kopā ar Ēvaldu Valteru Rīgas pils Svētā Gara tornī mastā uzvilka Latvijas valsts karogu. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Ropažu vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā padomē.

Salaspils. Izcilā latviešu dzejnieka, atdzejotāja un literatūrkritiķa vārds cieši saistīts ar Salaspils novadu. Par pretpadomju aģitāciju un propagandu izcietis deviņus gadus stingra režīma kolonijā Mordvijā. Atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas. Šogad Salaspils novada pašvaldība iedibināja viņa vārdā nosauktu balvu atdzejā.

Saulkrasti. Tagadējā Sējas pagastā teritorijā dzimusī un Pabažu pamatskolā mācījusies latviešu dzejniece savos darbos pauda alkas pēc romantiskās mīlestības un nespējas to atrast, vienlaikus akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu. Viņas pirmais dzejoļu krājums tika izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības 23 gadu vecumā.

Sigulda. Inčukalnā 1894. gadā dzimušais latviešu dzejnieks (īstajā vārdā Arvīds Peine) plašu atzinību un popularitāti izpelnījās 20.gadsimta 20.un 30.gados. Taču pēc padomju okupācijas kļuva par par komunistiskās partijas ideoloģisko nostādņu atbalstītāju. Ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu, bijis Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis.

Jūrmala. 1970.gados šis Jūrmalā dzimušais autors kļuva par vienu no populārākajiem latviešu detektīvžanra romānu un kriminālromānu rakstniekiem (“Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, “Ēna”, “Naktī, lietū” u.c.). Pēc viņa scenārijiem uzņemtas arī vairākas kinofilmas (“Dāvanas pa telefonu”, “Rallijs”, “Dubultnieks”). 1989. gadā viņu ievēlēja par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju.