Izklaide

TESTS. Vai pazīsti putnus, kas visbiežāk viesojas barotavās?

No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Vislielākā putnu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem “koku” putniem. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes. Putnu barotavas dažkārt apmeklē Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums sastopami tikai ligzdošanas periodā, stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Vai pazīsti visas 12 putnu sugas, kas visbiežāk sastopamas pie putnu barotavām Latvijā?

Pirmdiena, 16.03.2026. 14:17

Kodols.lv

Foto: www.pexels.com; Ainars Mankus, Jānis Jansons, Igors Deņisovs, Agris Krusts, www.putni.lv

Tests

Kā sauc šo putnu?

Akmeņčakstīte Lielā zīlīte Meža zīlīte Parastais šņībītis

Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā. Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.

Kā sauc šo putnu?

Melngalvas ķauķis Baltmuguras dzenis Dižraibais dzenis Melnpieres čakste

Atšķirībā no citiem dzeņiem tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Tēviņiem pakausis sarkans, mātītēm – melns. Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām, mēdz ierīkot īpašas “kalves” čiekuru apstrādei.

Kā sauc šo putnu?

Cekulzīlīte Bārdzīlīte Cekulzīriņš Pupuķis

Neliela, ļoti kustīga zīlīte ar raibu cekulu. Mēdz veidot barības krājumus. Sastopama skuju koku, galvenokārt priežu mežos, pārsvarā vecās audzēs.

Kā sauc šo putnu?

Zilaste Zilzīlīte Gaišzilā zīlīte Purva zīlīte

Maza un veikla zīlīte. Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus. Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.

Kā sauc šo putnu?

Lauku zvirbulis Mājas čurkste Čunčiņš Mājas zvirbulis

Neliels, drukns, skaļš un sabiedrisks putns. Tēviņam mugura brūna ar tumšām svītrām, vēders un galvas virspuse pelēka, vaigi nespodri balti. Mātītes pelēcīgi brūnas, mugura tumši svītrota, aiz acs gaiša svītra. Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Rudenī un ziemā pulcējas baros. Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās, dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram, Centrāltirgus paviljonos.

Kā sauc šo putnu?

Pelēkā zīlīte Lauku zvirbulis Vītītis Paceplītis

Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā – arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām. Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē–čē–čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe–lē–kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či–dedededede”.

Kā sauc šo putnu?

Mājas strazds Ūdensstrazds Melnais meža strazds Sila strazds

Tēviņš ir melns, ar oranždzeltenu knābi un acs gredzenu. Mātītes un jaunie putni ir tumšbrūni raibi. Barojas uz zemes, pārvietojas galvenokārt ar lēcieniem. Sastopams dažādos mežos, parkos, dārzos, pilsētu apstādījumos, ziemā uzturas galvenokārt cilvēka mītņu tuvumā. Līdzīga suga ir mājas strazds (Latvijā ziemo nelielā skaitā), tas ir mazāks, raibāks, ar zaigojošu apspalvojumu, sārtām kājām, bez dzeltenā gredzena ap aci, pa zemi parasti staigā, nevis lēkā.

Kā sauc šo putnu?

Somzīlīte Brūnā čakste Dzilnītis Lauku zvirbulis

Pēc izskata līdzīgs mājas zvirbuļa tēviņam, bet mazāks, ar kastaņbrūnu galvas virsu, baltu joslu ap kaklu un melnu plankumu uz vaiga. Abi dzimumi izskatās vienādi. Rudenī un ziemā pulcējas baros, nereti kopā ar mājas zvirbuļiem. Sastopams dažādās apdzīvotās vietās lauku apvidū – mazpilsētās, ciematos, viensētās, retāk arī lielu pilsētu nomalēs.

Kā sauc šo putnu?

Ķeģis Dzilnītis Sarkanrīkles čipste Mazā stērste

Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju (vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē barotavas un veido barības krājumus, glabājot tos aiz koku mizas. Sastopams lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli.

Kā sauc šo putnu?

Kalnu ķeģis Dzeltenā stērste Zaļžubīte Zīdaste

Drukns putns, mazliet lielāks par zvirbuli. Tēviņi dzeltenīgi zaļi, bet mātītes – pelēcīgākas. Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Sastopams apdzīvotās vietās (arī pilsētās), parkos, dārzos, apstādījumos, kapsētās, retāk mežmalās vai izcirtumos.

Kā sauc šo putnu?

Svilpis Sila cīrulis Plukšķis Sarkanrīklīte

Drukns putns ar resnu knābi. Krūtis tam ir spilgti rozā, galvas virsa – melna, bet mugura – pelēka. Mātītes nav tik košas, tām krūtis un vēders ir pelēcīgi. Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Atsevišķos gados novērojamas šo putnu invāzijas. Sastopams jauktos vai skuju koku mežos, ziemā arī laukos, parkos, dārzos, pat pilsētu apstādījumos.

Kā sauc šo putnu?

Zīdaste Erickiņš Sārtais strazds Dižknābis

Drukns putns ar lielu galvu, masīvu knābi un īsu asti. Parasti uzturas koku galotnes daļā, tāpēc retāk pamanāms. Barojas vai nu kokos, vai nu uz zemes, uzlasot nobirušās sēklas. Pa zemi pārvietojas lēcieniem vai iet, nedaudz izslējies. Sastopams platlapju un jauktu koku mežos, parkos, augļu dārzos, alejās.

1 no 12

Putnus pazīst līdz kaulam