Nodokļu un muitas policija atklājusi vērienīgu krāpšanas shēmu taksometru pārvadājumu nozarē un rosina sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām. Izmeklēšanas laikā kratīšanas notikušas arī Jūrmalā un Salaspilī, kā arī Rīgā.

Sešas personas rosina saukt pie kriminālatbildības

2026. gada oktobrī Nodokļu un muitas policija Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret sešām personām. Viņas tiek turētas aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā personu grupā.

Izmeklēšana tika sākta 2024. gada janvārī. Tās laikā policijas darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Salaspilī, tostarp desmit kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos, juridiskajās adresēs un automobiļos.

Kratīšanu laikā izņēma mobilos tālruņus, datorus, zīmogus, datu nesējus, trešo personu identifikācijas kartes un grāmatvedības dokumentus. Tāpat mantisko jautājumu nodrošināšanai arests uzlikts 58 automobiļiem.

Taksometru biznesā izmantoja vairāk nekā 140 fiktīvus uzņēmumus

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka organizētā grupa laika gaitā bija reģistrējusi vairāk nekā 140 fiktīvus uzņēmumus uz dažādu personu vārda. To bankas konti un citi rekvizīti tika izmantoti, lai slēptu patiesos saimnieciskās darbības veicējus.

Personas, uz kuru vārda uzņēmumi tika reģistrēti un pārreģistrēti, pašas uzņēmējdarbībā nepiedalījās un vairumā gadījumu pat nebija informētas par notiekošo. Savukārt organizētās grupas dalībnieki kārtoja uzņēmumu darbības jautājumus, piesaistīja darbiniekus, organizēja taksometru pakalpojumu sniegšanu, remontēja automobiļus un pārvaldīja uzņēmumu bankas kontus.

Darbinieku algas un nodokļi palika nedeklarēti

Izmeklēšanā konstatēts, ka taksometru vadītāju darba ienākumi netika deklarēti pilnā apmērā vai arī netika deklarēti vispār. Līdz ar to par darbiniekiem pilnībā vai daļēji netika aprēķināts un samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tāpat vairāki uzņēmumi pēc 40 000 eiro apgrozījuma sliekšņa pārsniegšanas nereģistrējās Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Tie neiesniedza nepieciešamos paziņojumus un nesamaksāja PVN, valstij radot gandrīz 300 000 eiro zaudējumus.

Noziedzīgi iegūto naudu izmantoja automašīnu iegādei

Lai slēptu noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi un naudas plūsmu, organizētā grupa kontrolēja finanšu darījumus starp tās pārvaldītajiem uzņēmumiem. Nauda tika pārskaitīta caur dažādiem bankas kontiem, izņemta skaidrā naudā un novirzīta arī grupas dalībnieku personīgajos kontos, darījumus noformējot kā šķietami likumīgus.

Vēlāk šie līdzekļi tika izmantoti personīgām vajadzībām vai automobiļu iegādei, kurus pēc tam izmantoja taksometru pakalpojumu sniegšanai.

Valsts budžetam nodarīti 1,71 miljona eiro zaudējumi

Krāpnieciskās darbības notikušas no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Šajā laikā valsts budžetam nenomaksāto nodokļu dēļ nodarīti kopumā 1,71 miljona eiro zaudējumi:

• 540 000 eiro – iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

• 890 000 eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

• 280 000 eiro – pievienotās vērtības nodoklis.

Pret sešām personām lūgts sākt kriminālvajāšanu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jāatgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.