Sociālajā tīklā “Threads” izvērsusies asa diskusija par satiksmes drošību uz Jūrmalas apvedceļa. Kamēr vieni uzskata, ka valstij beidzot jāiegulda drošākas ceļu infrastruktūras izveidē, citi ir pārliecināti – galvenā problēma nav ceļš, bet gan pašu autovadītāju pārgalvība.
Jūrmalas apvedceļa jeb Rīgas apvedceļa posma Salaspils–Babīte (A5) satiksmes drošības jautājumi aktualizēti jau vairākkārt. Arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” iepriekš atzinusi, ka Rīgas apvedceļš ir pārslogots un tā pašreizējā infrastruktūra nespēj pilnvērtīgi nodrošināt drošu un ērtu satiksmi.
2026.gadā uzņēmums norādījis, ka apvedceļš ir viens no problemātiskākajiem valsts autoceļu tīkla posmiem. Lai uzlabotu drošību, tur jau ieviesti dažādi risinājumi, tostarp vidējā ātruma kontrole, ātruma ierobežojumi un satiksmes organizācijas pārmaiņas.
Vienlaikus apvedceļa ilgtermiņa pārbūves ieceres paredz maģistrālu ceļu ar atdalītām brauktuvēm un vairākām joslām katrā virzienā. Tomēr “Latvijas Valsts ceļi” skaidrojusi, ka A5 posma attīstība ir cieši saistīta ar projekta “Rail Baltica” turpmāko virzību, kas apgrūtina konkrētu pārbūves risinājumu plānošanu.
Satiksmes drošības problēmas šajā ceļu tīklā nav tikai autovadītāju subjektīvas bažas. Piemēram, “Latvijas Valsts ceļu” iepriekš publicētā informācija liecina, ka A5 posmā starp Jelgavas un Liepājas šosejām sešu gadu laikā bija notikuši vairāk nekā 65 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta vairāk nekā 70 cilvēku, bet trīs gāja bojā.
Tagad jautājums par ceļu drošību no jauna izraisījis diskusiju sociālajos tīklos.
“Kad Latvijas atbildīgās iestādes sāks izmantot pelēko vielu?”
Sociālā tīkla “Threads” lietotājs, reaģējot uz ziņām par kārtējo smago ceļu satiksmes negadījumu, paudis sašutumu par situāciju uz Jūrmalas apvedceļa.
“Iknedēļas letālā avārija uz Jūrmalas apvedceļa. Katru nedēļu smagas avārijas, mēnesī letālas, pasažieru autobusi. Kad Latvijas atbildīgās iestādes sāks izmantot pelēko vielu ceļu uzturēšanā?” viņš raksta.
Ieraksta autors uzskata, ka Latvijai vajadzētu vairāk mācīties no kaimiņvalstīm, kur atsevišķos ceļu posmos izbūvētas papildu apdzīšanas joslas un pretējos braukšanas virzienus atdala drošības barjeras.
“Šādos ceļu posmos Igaunijā un Lietuvā jau padsmit gadus ir vismaz trīs joslu šosejas ar apdzīšanas posmiem un barjeru pa vidu,” norāda diskusijas aizsācējs.
Viņš kritizē arī valsts izvēlētās satiksmes drošības uzlabošanas metodes, uzskatot, ka ar fotoradariem vien problēmu nevar atrisināt.
Jāpiebilst, ka ierakstā minētais avāriju biežums ir autora apgalvojums. Bez Valsts policijas statistikas par konkrēto ceļa posmu nevar apstiprināt, ka tur katru nedēļu notiek smagas vai katru mēnesi letālas avārijas.
“Lielākā problēma ir pārgalvīga braukšana un apdzīšana”
Diskusijā gan ne visi piekrīt, ka galvenā problēma ir ceļu infrastruktūra.
Kāda autovadītāja, kura pēdējā laikā bieži mēro maršrutu Rīga–Ventspils–Rīga, norāda, ka ikdienā regulāri novēro bīstamus apdzīšanas manevrus.
“Pēdējā laikā ļoti bieži braucu posmu Rīga–Ventspils–Rīga un secinu, ka lielākā problēma ir pārgalvīga braukšana un apdzīšana. Cik reižu nav bijis tā, ka apdzen, izraisot bīstamas situācijas, un beigās tāpat satiekamies uz Jūrmalas šosejas. Braukšanas kultūra ir traģiska.”
Līdzīgu pieredzi apraksta arī kāds cits diskusijas dalībnieks, kurš gandrīz piecus gadus regulāri braucis starp Rīgu un Ventspili.
“Gandrīz piecus gadus katru nedēļas nogali braucu Rīga–Ventspils. Parasti uz 95–100 km/h. Man grūti aprakstīt to naidu, ko saņēmu par to, ka es “velkos”.”
Komentētājs atceras arī kādu īpaši nepatīkamu situāciju degvielas uzpildes stacijā, kur cits autovadītājs viņam sācis pārmest pārāk lēnu braukšanu.
“Ir bijis pat tā, ka “Circle K”, kas atrodas pusceļā, man pieskrien klāt un sāk bļaut virsū, ka es velkos.”
Arī citi diskusijas dalībnieki uzskata, ka infrastruktūras uzlabošana viena pati neatrisinās bīstamas braukšanas problēmu.
“Tu domā, ka ceļi vainīgi pie stulbām apdzīšanām?” jautā kāds komentētājs.
Vēl kāda autovadītāja dalās līdzīgā novērojumā.
“Man jau liekas, ka pie vainas ir traka braukšana – ātrums un apdzīšana tur, kur nedrīkst. Tādi braucēji paņem līdzi nāvē nevainīgus cilvēkus, kuri brauc pēc noteikumiem.”
Viņa piebilst: “Ja brauc uz 90 km/h, tad lielākā daļa auļo garām kā traki. Liekas, ka tīšām izaicina likteni.”
Vai drošāki ceļi varētu novērst smagas sadursmes?
Lai gan komentētāju domas par galveno problēmas cēloni atšķiras, bīstamu apdzīšanas manevru risks ir viens no jautājumiem, kam ceļu projektēšanā tiek pievērsta uzmanība.
“Latvijas Valsts ceļi” iepriekš skaidrojusi, ka brauktuves atdalošās barjeras samazina iespēju transportlīdzeklim nokļūt pretējā braukšanas joslā un izraisīt frontālu sadursmi.
Savukārt papildu apdzīšanas joslas ļauj apsteigt lēnākus transportlīdzekļus, neiebraucot pretējā braukšanas virziena joslā.
Tomēr ne katru avāriju iespējams novērst tikai ar ceļa pārbūvi. Satiksmes drošību ietekmē arī autovadītāju izvēlētais ātrums, distance, uzmanība un manevru veikšana.
Diskusija par Jūrmalas apvedceļu tādējādi aktualizē divus savstarpēji saistītus jautājumus – cik lielā mērā smagu negadījumu novēršana ir pašu autovadītāju atbildība un cik daudz valsts spēj paveikt, veidojot drošāku ceļu infrastruktūru.
