Priekšlasījumā tiks aplūkots Alberta Caunes (1917–2011) ceļš uz profesionālo rakstniecību 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē, kad 1968. gada februārī “Literatūrā un Mākslā” tiek publicēts viņa tēlojums “Mežinieka piezīmes”. Par 50 gadu slieksni pārkāpušā vaiņodieša otro debiju literatūrā liecina plaša sarakste ar laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju Ēvaldu Vilku, žurnāla “Karogs” redakciju, laikabiedriem. Paralēli publicētajiem darbiem, kurus gan lasītāji, gan kritika uzņem atzinīgi, stagnācijas gados top “atvilktnes darbi” – dzeja un poēmas Jāņa Medeņa stilistikā un utopiska proza, kas sakņojas dievturībā, vēstures un folkloras avotu pētniecībā un sapnī par latvisku Latviju un tās ainavu.
Jānis Oga (1982) ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, zinātniskais sekretārs un humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” galvenais redaktors. Apgāda “Mansards” dibinātājs (2004) un galvenais redaktors, bijis Latvijas Literatūras centra direktors un literatūras žurnāla “Latvju Teksti” izdevējs.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies.
Pirms lekcijas Anšlava Eglīša ekspozīcijā būs apskatāma grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” nominēto grāmatu izstāde.
