Neraugoties uz iedzīvotāju iebildumiem un kolektīvo iesniegumu pret papildu politiskā amata izveidi, Ādažu novada dome ceturtdien nolēma izveidot trešo domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Karīna Miķelsone (LRA) sarunā ar portālu “Kodols” apšaubīja šāda lēmuma nepieciešamību un norādīja, ka paredzētos līdzekļus būtu lietderīgāk novirzīt citām pašvaldības vajadzībām. Tikmēr domes priekšsēdētājs Gatis Miglāns (ZZS) parakstu vākšanu pret ieceri saistīja ar LRA politiskajām aktivitātēm, vēsta LETA.
Ceturtdien dome skatīja grozījumus Pašvaldības nolikumā, kas paredz trešā domes priekšsēdētāja vietnieka amata izveidi, kā arī kolektīvo iesniegumu “Par trešā Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieka amata neveidošanu!”. Iniciatīvas autore ir Sniedze Brakovska (LRA), kura kļūs par domes deputāti, jo Miķelsone ievēlēta 15. Saeimā.
Kolektīvais iesniegums nepieciešamo parakstu skaitu – 200 – savāca dienas laikā. Tajā uzsvērts, ka pašvaldībā ar nepilniem 25 000 iedzīvotāju nepieciešama samērīga un efektīva pārvalde, ko jau nodrošina domes priekšsēdētājs, divi vietnieki, izpilddirektors un administrācijas struktūrvienību vadītāji.
Pašvaldības Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītāja Ilona Gotharde domes sēdē skaidroja, ka kolektīvais iesniegums atbilst visām tam noteiktajām prasībām. Viņa arī iepazīstināja deputātus ar sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem priekšlikumiem Pašvaldības nolikuma grozījumiem. Daļa priekšlikumu ņemta vērā, tomēr tie galvenokārt bijuši redakcionāli precizējumi, nevis izmaiņas pēc būtības.
Gotharde informēja, ka sazinājusies ar Valsts kanceleju, kas atzinusi trešā vietnieka amata izveidi par tiesisku, ja vienlaikus tiek likvidēts cits amats. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija mudinājusi šajā jautājumā paļauties uz Valsts kancelejas sniegto atbildi.
Domes priekšsēdētājs Gatis Miglāns sēdes gaitā vairākkārt apšaubīja kolektīvajā iesniegumā paustās informācijas objektivitāti un parakstu vākšanu saistīja ar LRA aktivitātēm. Viņš apgalvoja, ka kādu no anketām, kas izplatīta novadā saistībā ar plānotajām izmaiņām, veidojis LRA pārstāvis, norādot, ka to iespējams pārbaudīt pēc specifikācijām.
“Te nav runas par tikšanu vai netikšanu galā ar pienākumiem. Tā ir pārstrukturizēšana, cits vadības modelis,” pārmaiņu nepieciešamību skaidroja Miglāns.
Viņš norādīja, ka pašvaldības politiskā vadība tiek pieprasīta arī dažādos pasākumos brīvdienās un vakaros, turklāt esot bijušas situācijas, kad ar diviem vietniekiem nepietiek.
Miķelsone apšauba jaunā amata nepieciešamību
Sarunā ar portālu “Kodols” Karīna Miķelsone, kura iepriekš vadīja Ādažu novada pašvaldību, pauda, ka neatbalsta trešā domes priekšsēdētāja vietnieka amata izveidi. Viņasprāt, šāds lēmums nav pietiekami pamatots, bet paredzēto finansējumu būtu lietderīgāk izmantot citām pašvaldības un iedzīvotāju vajadzībām.
“Neredzu tādu vajadzību vai lietderību investēt lielus budžeta līdzekļus, kas ir vairāk nekā 50 tūkstoši gadā, šādas amata vietas uzturēšanai,” sacīja Miķelsone.
Viņa norādīja, ka arī iepriekš, vadot pašvaldību un saņemot līdzīgus priekšlikumus par papildu politiskā amata izveidi, tos neatbalstīja. Jau Finanšu komitejā un domes sēdē viņa aicinājusi paredzēto finansējumu izmantot citādi, tostarp izveidot jaunu amata vietu Sociālajā dienestā, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm. Tomēr priekšlikums netika atbalstīts.
Miķelsone pauda neapmierinātību arī ar to, ka, lemjot par jaunā amata izveidi, netika pienācīgi ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis. Viņa norādīja, ka kolektīvajā iesniegumā savu nostāju pauda mazāk nekā 500 iedzīvotāju, bet publiskās apspriešanas laikā pret papildu politiskā amata izveidi iestājās vēl vairāk nekā 70 cilvēku.
“Nepatīkamākais moments ir tas, ka arī iedzīvotāju viedoklis un kolektīvā iesnieguma viedoklis, kas ir ļoti reprezentatīvs priekš publiskās apspriešanas novadā nesaņēma atbildi vai sīkāku paskaidrojumu par to, kāpēc tas ir jādara,” uzsvēra Miķelsone.
Viņas ieskatā, diskusiju laikā nav saņemts skaidrs pamatojums tam, kāpēc pašvaldībai nepieciešams vēl viens domes priekšsēdētāja vietnieks.
Viņa pašreizējo situāciju salīdzināja ar iepriekšējo pašvaldības darba periodu, kad, pēc viņas teiktā, pašvaldība saņēmusi pozitīvu novērtējumu par labu pārvaldību un iedzīvotāju iesaisti. Miķelsones vērtējumā pašreizējā attieksme pret iedzīvotāju pausto nostāju būtiski atšķiras no iepriekš piekoptās pieejas.
Kādas pārmaiņas paredz jaunais lēmums?
Kolektīvajā iesniegumā norādīts, ka plānotā trešā vietnieka alga ir 4206 eiro mēnesī. Lai gan pašvaldība norādījusi, ka jaunā amata izveide nepalielinās kopējos budžeta izdevumus, jo paredzēta citu amatu likvidēšana un atalgojuma samazināšana, iniciatīvas autore uzskata, ka tas pats par sevi nepamato jauna politiska amata nepieciešamību.
Grozījumi paredz ne tikai izveidot domes priekšsēdētāja vietnieka pārvaldības jautājumos amatu, bet arī samazināt vietnieku atalgojumu un likvidēt trīs amatus komitejās. Tiks likvidēts Attīstības komitejas vadītāja amats, tā funkcijas nododot domes priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos. Tāpat paredzēts likvidēt Attīstības komitejas un Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas priekšsēdētāja vietnieku amatus.
Jautājuma izskatīšanas laikā deputāti apmainījās savstarpējiem pārmetumiem par darbu un iepriekšējās pašvaldības vadības periodu, kā arī izteica personiskus aizvainojumus.
Neraugoties uz kolektīvo iesniegumu un paustajiem iebildumiem, dome ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu par trešā domes priekšsēdētāja vietnieka amata izveidi. Pret izmaiņām Pašvaldības nolikumā un kolektīvā iesnieguma noraidīšanu balsoja tikai LRA deputāti.
