Ar šādu pateicības vēstuli sociālajā tīklā “Facebook” dalījusies Adrija, kura pēdējā gada laikā izgājusi cauri smagam ārstēšanās posmam – onkoloģijai, ķīmijterapijai, slimnīcām un procedūrām.

“Pēdējais gads man ir bijis smags. Ļoti smags. Onkoloģija, ķīmijterapijas, slimnīcas, procedūras, bailes, nogurums un dienas, kad pašai sev bija jāatrod spēks turpināt,” viņa raksta.

Īpašu paldies sieviete velta Ādažu slimnīcas Dienas stacionāra komandai.

Viņa pateicas māsiņām par pacietību un sirsnību, anestēzijas māsiņai – par empātiju laikā, kad pēc ķīmijterapijas vēnas jau bijušas ļoti nogurušas, kā arī anesteziologam Vitālijam Deksnim par profesionalitāti, mieru un padomiem.

Īpaši sirsnīgus vārdus paciente velta ārstiem Andronikam Mitiļdžanam un Beātei Sārtai.

“Jūs redzējāt ne tikai manu slimību. Jūs redzējāt mani,” raksta Adrija.

Viņa uzsver, ka ārstam ikdienas darbs var būt profesionāls pienākums, taču pacientam tas skar pašu svarīgāko – viņa dzīvi.

“Cilvēks, kurš pats nav gājis cauri šādam ceļam, laikam nekad līdz galam nesapratīs, cik nozīmīgs ir ārsta mierīgais: ‘Viss būs labi.’ Dažreiz tieši šie trīs vārdi dod spēku izturēt vēl vienu dienu,” viņa piebilst.

Noslēgumā sieviete vēlreiz pateicas mediķiem par rokām, kas palīdzējušas, vārdiem, kas nomierinājuši, zināšanām, kas devušas cerību, un cilvēcību, kas palīdzējusi turpināt cīņu.

“Jūs esat daļa no mana ceļa. Un par to es Jums būšu pateicīga visu savu dzīvi,” raksta Adrija.

Šāds stāsts ir arī ļoti cilvēcīgs atgādinājums, cik liela nozīme medicīnā ir ne tikai ārstēšanai un profesionālajām zināšanām, bet arī attieksmei, mieram un spējai pacientam vissmagākajā brīdī dot sajūtu, ka viņš šajā ceļā nav viens.