Vienas dienas caurlaide ļauj konkrētajā dienā zonā iebraukt neierobežotu reižu skaitu. Pieejamas arī ilgāka termiņa caurlaides – septiņām dienām par 20 eiro, 30 dienām par 60 eiro un citas. Pašvaldība skaidro, ka nodevas mērķis ir mazināt transporta intensitāti kūrortpilsētā un mudināt izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus. 

Jāpiebilst, ka nodeva neattiecas uz visu Jūrmalas administratīvo teritoriju. Caurlaide nepieciešama, iebraucot īpaša režīma zonā, savukārt, piemēram, Priedainē, Slokā, Kauguros un Ķemeros bez tās iespējams pārvietoties, ja vien netiek šķērsota maksas zona.

Tomēr šī kārtība ne visiem autovadītājiem šķiet pieņemama, un jautājums par to, kāpēc par iebraukšanu Latvijas pilsētā vispār jāmaksā, laiku pa laikam izraisa asas diskusijas. Šoreiz tās uzvirmojušas sociālajā tīklā “X”, kur savu neapmierinātību paudis publicists Otto Ozols.

“Braucu uz Jūrmalu, lai apkoptu un apraudzītu savu tuvinieku kapus. Bet pirms iebraukšanas pilsētā man būs jāsamaksā kukulis alkatīgajai Jūrmalas domei,” viņš raksta.

Ozols ierakstā izmanto ļoti asus apzīmējumus, iebraukšanas nodevu raksturojot kā autobraucēju “izspiešanu” un apgalvojot, ka tās saknes meklējamas vēl okupācijas laikā. Viņš arī pauž uzskatu, ka tiesiskā valstī šāda situācija nebūtu pieļaujama un ka kādreiz Jūrmalai būšot jāatmaksā, viņa ieskatā, nepamatoti iekasētā nauda.

Ieraksts ātri vien izraisījis diskusiju. Kāda komentētāja atgādina, ka savulaik kā viens no argumentiem par labu iebraukšanas maksai minēta iespēja Jūrmalā automašīnu novietot bez maksas. Taču, pēc viņas novērojumiem, vēlāk daudzviet parādījušās stāvēšanas aizlieguma zīmes un maksas stāvvietas.

Ozols šādam argumentam nepiekrīt. Viņš norāda, ka saukt stāvvietas par bezmaksas esot maldinoši, jo cilvēks par iespēju iebraukt īpaša režīma zonā jau samaksājis piecus eiro – pat tad, ja pilsētā uzturas tikai dažas minūtes.

Cits komentētājs: “Toties nav jāmaksā par stāvvietām. Manuprāt, godīgi.” Ozols atbild, ka ar šo argumentu nepietiekot, jo stāvvietu ne vienmēr ir iespējams atrast, turklāt, viņaprāt, tas pats par sevi neattaisno iebraukšanas nodevu.

Diskusijā izskan arī kompromisa viedoklis – maksa vēl būtu saprotama vasaras sezonā, kad Jūrmalā ieplūst īpaši liels viesu skaits, taču grūtāk saprotama pārējā gada laikā. Vienlaikus komentētājs atgādina, ka uz kūrortpilsētu iespējams doties arī ar vilcienu vai velosipēdu.

Savukārt cits diskusijas dalībnieks aizstāv Jūrmalas pieeju daudz stingrāk, pārmetot Ozolam vēlmi obligāti pilsētā ierasties ar personīgo automašīnu. Viņš norāda uz transporta radīto piesārņojumu un apgalvo, ka īpaša iebraukšanas režīma zonas esot izplatīta prakse Eiropas pilsētās.

Ozols tam iebilst, sakot, ka Eiropā šādas maksas, viņaprāt, pārsvarā tiek piemērotas ierobežotām teritorijām – piemēram, vēsturiskajiem centriem vai īpaši aizsargājamām zonām –, nevis pilsētām kopumā.

Komentāros parādās arī ironiskāki un daudz asāki vērtējumi. Kāds cilvēks jautā, kāpēc Latvijas pilsonim būtu jāmaksā par piekļuvi ceļiem savā valstī, savukārt cits norāda uz pozitīvo – Jūrmalas pludmalēs vismaz esot pieejamas labiekārtotas tualetes.