Lai gan pašvaldības komisija pati bija konstatējusi, ka koks ir slims un neperspektīvs, tā noteica maksājumu par tā nociršanu. Kā sociālajā tīklā “Facebook” informē Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs, Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 22. oktobrī pašvaldības lēmumu atzinusi par prettiesisku.

Viss sācies ar šķietami ikdienišķu situāciju. Kāds Jūrmalas iedzīvotājs vēlējies savā īpašumā nocirst divus kokus – liepu un kļavu. Viens no kokiem bijis kalstošs, savukārt kļava atradusies tuvu īpašuma žogam un, pēc īpašnieka domām, varējusi to sabojāt.

Lai kokus nocirstu likumīgi, īpašnieks vērsies Jūrmalas pašvaldībā pēc ciršanas atļaujas.

Pašvaldības Koku vērtēšanas komisija apsekojusi īpašumu un nolēmusi, ka vienu koku drīkst nocirst bez maksas, bet par kļavas nociršanu jāsamaksā 227,66 eiro.

Īpašnieks naudu samaksājis, lai saņemtu nepieciešamo atļauju, tomēr vēlāk apstrīdējis maksājuma pamatotību.

Koks slims un kalstošs, bet pašvaldības ieskatā – ainaviski vērtīgs

Kā norāda advokāta Laura Klagiša birojs, strīda būtība bijusi pašvaldības noteiktā koka kategorija.

Komisija pati bija konstatējusi, ka kļavai ir nokaltuši zari, skrajs vainags un ka tā ir slima un neperspektīva. Tomēr koks tika iekļauts otrajā kategorijā, kurā ietilpst ainaviski vērtīgi koki un par kuru nociršanu paredzēta zaudējumu atlīdzība.

Savukārt pašvaldības attiecīgajā laikā piemērojamie noteikumi paredzēja, ka trešās kategorijas kokiem šāda atlīdzība nav jāmaksā. Šajā kategorijā ietilpa arī kalstoši, neveseli un neperspektīvi koki ar skraju vainagu.

Tātad radās jautājums – kāpēc koks, kura stāvokli pašvaldība pati raksturojusi kā sliktu, vienlaikus atzīts par ainaviski vērtīgu?

Tiesa: pašvaldība nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu

Saskaņā ar advokātu biroja publicēto informāciju Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 22. oktobrī lietā Nr. A420140225 secinājusi, ka pašvaldība nav pietiekami pamatojusi kļavas iekļaušanu otrajā kategorijā.

Tiesa konstatējusi, ka pašvaldības pašas norādītās koka pazīmes atbilst vairākām trešās kategorijas pazīmēm. Arī tiesvedības laikā sniegtie pašvaldības pārstāves paskaidrojumi nav novērsuši šaubas par izvēlētās kategorijas pareizību.

Spriedumā, kā citē advokātu birojs, norādīts: “Administratīvajā aktā norādītie fakti neatbilst piemērotās tiesību normas sastāvam.”

Rezultātā tiesa atzinusi pašvaldības lēmumu attiecīgajā daļā par prettiesisku un uzdevusi iedzīvotājam atmaksāt 227,66 eiro. Tāpat piespriesta 30 eiro valsts nodeva.

Advokātu birojs kritizē pašvaldības rīcību

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs savā publikācijā pauž, ka šis gadījums liek uzdot jautājumus par pašvaldības lēmumu pamatojumu un attieksmi pret iedzīvotāju tiesībām.

Biroja ieskatā, pašvaldībai bija jāspēj skaidri paskaidrot, kādēļ koks, kas atzīts par slimu un kalstošu, tomēr klasificēts kā ainaviski vērtīgs.

Advokātu birojs kritizē arī to, ka pašvaldība savu sākotnējo lēmumu turpinājusi aizstāvēt tiesā, lai gan iedzīvotājs bija apstrīdējis maksājuma pamatotību.

Īpaša uzmanība pievērsta samērīgumam – iedzīvotājam nācies iesaistīties tiesvedībā, lai atgūtu nepilnus 228 eiro.

Birojs uzsver, ka pašvaldības lēmums nekļūst automātiski tiesisks tikai tādēļ, ka to pieņēmusi kompetenta komisija. Ja iestāde pieprasa no cilvēka naudu, tai jāspēj šo prasību pamatot gan ar faktiem, gan piemērojamajām tiesību normām.

Ko šis gadījums nozīmē citiem īpašniekiem?

Aprakstītais strīds atgādina, ka pašvaldības pieprasītās maksas par koku ciršanu pamatotību ir iespējams apstrīdēt, ja īpašnieks uzskata, ka lēmumā kļūdaini novērtēts koka stāvoklis vai piemēroti neatbilstoši noteikumi.

Tomēr tas nenozīmē, ka par jebkura kalstoša koka nociršanu automātiski nav jāmaksā vai ka šādu koku drīkst nocirst bez nepieciešamās atļaujas. Katrs gadījums vērtējams atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un spēkā esošajam regulējumam.

Advokāta Laura Klagiša birojs uzskata, ka Jūrmalas pašvaldībai šī tiesvedība būtu jāizmanto, lai pārskatītu savu lēmumu pieņemšanas un pamatošanas praksi, īpaši gadījumos, kad iedzīvotājiem tiek noteikti finansiāli pienākumi.