Par šādu jauku tradīciju atgādināts arī sociālā tīkla “Facebook” grupā “Kauguri City”.
“Paldies tiem jaukajiem cilvēkiem, kas atstāj ābolus pie savas sētas garāmgājējiem,” raksta kāds grupas dalībnieks.
Ieraksts izpelnījies atsaucību, un komentāros cilvēki dalās gan pateicībā, gan savā pieredzē.
Armands gan ar humoru piebilst: “Paldies tiem, kas paņem ābolus ar visu kasti, kā parasti dārgā gala mašīnās.”
Cits komentētājs atgādina, ka cilvēki mēdz dalīties ne tikai ar āboliem: “Un bumbierus...”
Savukārt Ināra norāda, ka pati labprāt par šādu dāvanu arī pateiktos: “Kāds varētu arī mazu pateicību atstāt... Darbs un maisiņi... Pastaigās vienmēr šokolādes tāfelīte somiņā, bet nekur neredzu ābolus pie žoga... laikam jāmaina maršruts...”
Diskusijā izskan arī pieredze no Mārupes. Kāds grupas dalībnieks raksta, ka tur šāda prakse esot ierasta: “Mārupē vienmēr, katru gadu tā izliek gan ābolus, gan citus augļus un dārzeņus. Un noliek maisiņus, lai cilvēki var paņemt tik, cik viņiem vajag.”
Šāds vienkāršs žests var būt patiesi vērtīgs – vienam palīdzot neizmest lieko ražu, citam tiekot pie svaigiem augļiem.
Ko darīt, ja ābolu ir krietni par daudz?
Visvienkāršāk tos piedāvāt kaimiņiem, kolēģiem vai ievietot ziņu vietējā “Facebook” grupā, norādot, kur un kad ābolus iespējams paņemt. Tos var arī salikt kastē pie mājas vai sētas ar uzrakstu “Ņemiet droši”, vēlams pievienojot maisiņus.
Ja raža ir īpaši liela, vērts painteresēties par tuvāko sulu spiestuvi – no vairākiem maisiem ābolu iespējams iegūt sulu, ko var pasterizēt un glabāt ilgāk. Ābolus var arī kaltēt, sasaldēt sagrieztus, gatavot biezeni, ievārījumu vai izmantot cepšanai.
Var apjautāties arī vietējām labdarības organizācijām, sociālajiem centriem, dzīvnieku saimniecībām vai citām iestādēm, taču pirms vešanas gan vērts noskaidrot, vai konkrētajā vietā svaigus augļus pieņem.
Un, ja āboli jau ir bojāti un cilvēku uzturam neder, tos nevajag mest sadzīves atkritumos – tos iespējams kompostēt.
