Skolu reitingā pēdējā vieta, bet alga liela - jūrmalnieku nežēlastībā kritusi Valsts ģimnāzijas direktore

Neilgi pirms jaunā mācību gada sociālajos tīklos izcēlusies asa diskusija par Jūrmalas Valsts ģimnāzijas rezultātiem.

Skolu reitingā pēdējā vieta, bet alga liela - jūrmalnieku nežēlastībā kritusi Valsts ģimnāzijas direktore
Foto: Jūrmalas dome

Iemesls – jaunākajā Ata Kronvalda fonda skolu reitingā “Lielā Pūce” Jūrmalas Valsts ģimnāzija valsts ģimnāziju grupā ierindojusies 32. jeb pēdējā vietā. Diskusijā netrūkst ne skarbas kritikas skolas vadībai, ne cilvēku, kuri aicina nesteigties vienu reitinga pozīciju pielīdzināt visas skolas darba kvalitātei.

Publiskā “Facebook” ierakstā uzmanība pievērsta faktam, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzija reitingā ieņēmusi pēdējo vietu. Ieraksta autori vērsuši kritiku arī pret skolas direktori Ievu Tarandu, kura vienlaikus ir Jūrmalas domes deputāte.

To, ka Taranda pašlaik ieņem abus amatus, apliecina arī publiski pieejamā informācija – Jūrmalas pašvaldība viņu norāda kā Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori, bet Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka viņa 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Jūrmalas domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta. 

Ata Kronvalda fonda 2025./2026. mācību gada skolu reitingā valsts ģimnāziju grupā vērtētas 32 skolas.

Pirmajā vietā ar 212,59 punktiem ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, tai ar 104,53 punktiem seko Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija, bet trešajā vietā ar 97,18 punktiem ierindojusies Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.

Jūrmalas Valsts ģimnāzija ar 0,37 punktiem ieņēmusi 32. vietu. 

Tieši milzīgā punktu atšķirība starp tabulas augšgalu un pēdējo vietu izraisījusi īpaši asu reakciju sociālajos tīklos.

Kāds komentētājs rezultātu ironiski salīdzina ar “auto bez motora, kas atvests uz ralliju”, norādot uz 212,59 punktiem pirmajā vietā pret Jūrmalas ģimnāzijas 0,37 punktiem.

Diskusijā kāds Jūrmalas iedzīvotājs pauž viedokli, ka problēma varētu būt plašāka par vienas direktores darbu.

Viņaprāt, Jūrmala daudz līdzekļu ieguldījusi skolu infrastruktūrā, bet nepietiekami – pedagogu atalgojumā un cilvēkresursos.

“Rezultātā mums ir ļoti skaistas skolas ar zemu izglītības kvalitāti. Ieguldījums cilvēkos nestu lielāku atdevi,” raksta komentētājs.

Savukārt kāda cita diskusijas dalībniece atgādina par pārmaiņām Jūrmalas skolu tīklā. Viņa norāda, ka agrāk skolēnu atlases iespējas bijušas citādas, bet pašlaik, piemēram, Pumpuru vidusskola esot ļoti noslogota, tādēļ situāciju nevarot salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem.

Taču diskusijā netrūkst arī cilvēku, kuri skolas direktori aizstāv.

Kāda komentētāja Ievu raksturo kā vienu no labākajām skolu direktorēm Latvijā un uzsver, ka ģimnāzijas rezultātus neveido viena persona – par tiem atbild visa skolas komanda.

Īpaši plaši diskusijā izskanējis vēl kāds arguments – Ata Kronvalda fonda reitingu nedrīkst uztvert kā skolas kopējās izglītības kvalitātes tabulu.

“Piebremzējiet ar sensācijām! Vērtējam godīgi un kopumā!” aicina kāda komentētāja.

Viņa norāda, ka Ata Kronvalda fonda vērtējums koncentrējas uz vienu konkrētu jomu – skolas darbu ar talantīgajiem skolēniem un viņu sasniegumiem olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajos darbos un konkursos.

To apliecina arī paša reitinga metodika. “Lielās Pūces” rezultāti tiek veidoti, ņemot vērā skolēnu panākumus valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskajās konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās. Reitinga mērķis ir vērtēt un sekmēt tieši skolu darbu talantīgo skolēnu spēju attīstīšanā. 

Tādēļ 32. vieta nenozīmē, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzija būtu atzīta par sliktāko ģimnāziju Latvijā pēc visiem izglītības kvalitātes kritērijiem.

Arī “Facebook” diskusijā viena no dalībniecēm uzsver – ja gribētu izvērtēt skolas direktora darba kvalitāti kopumā, būtu jāskatās ne tikai uz vienu reitingu, bet arī centralizēto eksāmenu rezultātiem, skolas izaugsmi, skolēnu sasniegumiem, pedagogu noturību, budžeta pārvaldību un vadītāja atbildību.

Cita komentētāja norāda uz vēl vienu niansi: sasniegumi darbā ar izcilākajiem skolēniem ir būtiski, tomēr tikpat svarīgi esot nodrošināt kvalitatīvu izglītību arī visiem pārējiem bērniem.

Diskusijas centrā nonācis arī Ievas Tarandas atalgojums, jo viņa ieņem gan Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores, gan pašvaldības deputātes amatu.

Publiskajā ierakstā izskan apgalvojums par vairāk nekā 5000 eiro mēneša ienākumiem, taču pats ieraksts šo summu nepamato ar oficiāliem datiem.

Savukārt publiski redzamo informāciju, kas pievienota arī ierakstam soctīklos, Ievas Tarandas alga ir 4652 eiro mēnesī.

Jāņem vērā, ka publiskotais pašvaldības amatpersonu atalgojums dažādos mēnešos var atšķirties. Piemēram, Jūrmalas pašvaldības publiskotajos datos par 2025. gada jūliju Tarandai kā Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktorei norādīts 3445,34 eiro atalgojums.

Jūrmala

Vairāk