Taču daļai vietējo iedzīvotāju šī iecere raisa nopietnas bažas. Iedzīvotājs Jānis Amols vērsies ar atklātu vēstuli vairākās valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī medijos, brīdinot, ka projekta īstenošana varētu nozīmēt senas liepu alejas iznīcināšanu pie Babītes stacijas. Viņaprāt, vietā, kur pašlaik ir vietējiem cilvēkiem nozīmīga zaļā zona, tiek plānota plaša infrastruktūras pārbūve, kurā kokiem nav atvēlēta pienācīga vieta.
Pašvaldība grib veidot mobilitātes punktu
Saskaņā ar Mārupes novada pašvaldības publicēto informāciju Babītes mobilitātes punkta mērķis ir attīstīt sabiedriskā transporta tīklu, īpašu lomu paredzot dzelzceļam kā sabiedriskā transporta “mugurkaulam”. Projekta ietvaros paredzēts izveidot infrastruktūru, kas ļautu ērtāk nokļūt līdz vilcienam ar kājām, velosipēdu, skrejriteni vai automašīnu.
Plānotie darbi paredz jaunu publiski pieejamu auto stāvlaukumu līdzās Babītes stacijai, velo novietnes, velo remonta stendu, ūdens brīvkrānu, atpūtas vietas, sakārtotus gājēju celiņus un mikromobilitātes plūsmu atdalīšanu. Pašvaldība norāda, ka tādējādi uzlabosies saikne starp pilsētvidi un vilcienu satiksmi.
Mārupes novada dome šā gada februārī lēmusi piedalīties Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas konkursā, sagatavojot un iesniedzot projekta pieteikumu. Projekta provizoriskais īstenošanas laiks noteikts no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 30. jūnijam. Kopējās indikatīvās izmaksas apstiprinātas 578 281,75 eiro apmērā, no kurām lielāko daļu paredzēts piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet pašvaldības līdzfinansējums plānots 86 739,71 eiro apmērā.
Citā gaismā
Taču vietējā iedzīvotāja vēstulē šī iecere aprakstīta pavisam citā gaismā. Jānis Amols raksta, ka Babītē jau sākti priekšdarbi projektam, kura īstenošana, viņaprāt, nozīmētu “izcilas, senas, vēsturiskas liepu alejas” iznīcināšanu pie Babītes dzelzceļa stacijas.
Viņš norāda, ka teritorija esot norobežota un tajā izvietoti uzraksti “Neparkoties! Mežistrādes darbi”, kas vietējiem liekot domāt, ka koku ciršana varētu sākties jau tuvākajā laikā. Iedzīvotāju satrauc arī tas, ka pie stacijas novietotajā informatīvajā stendā redzamā shēma, viņaprāt, nespeciālistam ir grūti saprotama.
“Ar nespeciālista aci skatoties, var saprast to, ka šeit, kur pašlaik atrodas senu, ar vietējo ļaužu rokām stādītu liepu ieskauta pļaviņa, tiks ierīkota milzīga autostāvvieta,” vēstulē raksta Amols.
Viņš pauž bažas, ka projektā nav redzama vēlme kokus saglabāt. Viņa skatījumā senā liepu gatve esot “lemta iznīcībai”, jo plānotās autostāvvietas novietnē “Sēļu” māju pusē neesot iezīmēta neviena no pašlaik tur augošajām liepām.
Pašvaldība sola kokus saglabāt, iedzīvotājs netic
Mārupes novada pašvaldība savā mājaslapā pēc sabiedrības informēšanas pasākuma norādījusi, ka projekta risinājums paredz esošo koku rindu ārējās malas saglabāšanu, bet daži bīstamie koki tikšot aizstāti ar jauniem. Tāpat pašvaldība skaidro, ka būvprojekta izstrādes laikā piesaistīti divi eksperti - koku vērtētājs un vides pieejamības eksperts.
Tomēr tieši šeit rodas konflikts starp pašvaldības skaidrojumu un iedzīvotāja bažām. Amols savā vēstulē norāda, ka gan pie stacijas izvietotajā stendā, gan pašvaldības mājaslapā redzamajā shēmā, viņaprāt, nav skaidri parādīts, ka senā liepu aleja tiks saglabāta. Tieši pretēji - viņam rodas iespaids, ka koki stāvvietas pusē paredzēti izciršanai.
“Nav saskatāma ne mazākā vēlme kokus šeit censties pasargāt, neiznīcināt,” viņš raksta.
Viņš uzsver, ka šīs liepas vietējiem cilvēkiem nav tikai koki. Tās ir daļa no Babītes vēsturiskās ainavas, pie kuras pieradušas vairākas paaudzes. Cilvēki gadu desmitiem ikdienā gājuši to paēnā uz vilcienu, un tās veidojušas konkrētās vietas seju.
Ne tikai koki, bet arī Babītes identitāte
Vēstulē izskan arī plašāks pārmetums - iedzīvotājs uzskata, ka projekts tapis ar pārāk formālu un tehnokrātisku skatījumu uz vietu. Viņaprāt, jēdzieni “multimodāls” un “mobilitātes punkts” daudziem vietējiem var nebūt saprotami, kamēr reālajā dzīvē cilvēki redz vienkāršu ainu: vietā, kur līdz šim bijusi zaļa, ar kokiem ieskauta teritorija, var parādīties autostāvvieta un bruģēta infrastruktūra.
Amols uzsver, ka dzelzceļš Babītei vēsturiski ir ļoti svarīgs, taču tas nenozīmējot, ka stacijas apkārtni drīkst pārveidot, ignorējot vietas vēsturi un zaļo raksturu. Viņš arī norāda, ka Babītes stacijas ēka pašlaik stāvot neizmantota, lai gan vietējiem cilvēkiem pietrūkst vietas socializācijai un aktivitātēm.
Pēc viņa domām, pašvaldībai kopā ar “Latvijas Dzelzceļu” būtu jādomā ne tikai par stāvvietām un pārsēšanās infrastruktūru, bet arī par to, kā stacijas apkārtni padarīt par dzīvu, vietējiem iedzīvotājiem noderīgu sabiedrisku telpu.
Iedzīvotāji sūdzas arī par dzelzceļa malu izciršanu
Atklātajā vēstulē minēts vēl viens sāpīgs jautājums - koku ciršana gar dzelzceļu. Amols raksta, ka jau kopš pavasara gar dzelzceļa malu Babītē notiekot intensīvi koku ciršanas darbi. Viņa ieskatā tas pasliktinājis dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri dzīvo dzelzceļa tuvumā, jo pēc koku izciršanas ievērojami palielinājies vilcienu radītais troksnis.
Viņš atzīst, ka atsevišķi veci vai bīstami koki var būt jānovāc, taču iebilst pret plašu un, viņaprāt, nepietiekami izskaidrotu zaļās zonas likvidēšanu. Īpaši emocionāli vēstulē aprakstīti arī bērzi pie Babītes stacijas, kuru paēnā autors kopš bērnības gaidījis vilcienu.
Šis aspekts rakstam piešķir plašāku nozīmi: jautājums nav tikai par vienu stāvlaukumu vai vienu projektu. Tas ir par to, kā Pierīgas apdzīvotās vietās tiek sabalansēta nepieciešamība pēc modernas transporta infrastruktūras ar vietējo ainavu, kokiem, vēsturisko atmiņu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Sabiedrības informēšana bijusi, bet vai pietiekama?
Mārupes novada pašvaldība norādījusi, ka 1. jūnijā Piņķos noticis sabiedrības informēšanas pasākums par Babītes mobilitātes punktu. Tā mērķis bijis informēt iedzīvotājus par plānotajiem projekta risinājumiem tiešā Babītes stacijas tuvumā. Interesentiem bija iespēja iepazīties ar projekta plānu, bet komentārus vai jautājumus pašvaldība aicināja iesūtīt līdz 15. jūnijam.
Taču iedzīvotāja vēstule rāda, ka vismaz daļai vietējo skaidrojums nav bijis pietiekams. Viņi vēlas saprast, tieši kuri koki tiks nocirsti, kuri saglabāti, kāpēc nav iespējams pārplānot autostāvvietu tā, lai saglabātu vēsturisko liepu rindu, un vai projekta risinājumi vispār ir apspriesti ar cilvēkiem, kuri šo vietu izmanto ikdienā.
Šādos projektos sabiedrības uzticība bieži izšķiras detaļās. Ja vietējais cilvēks redz neskaidru shēmu, teritorijas norobežošanu un uzrakstus par mežizstrādes darbiem, bet vienlaikus dzird vispārīgu solījumu par koku saglabāšanu, šaubas tikai pieaug.
