Tā teic Olaines novada senioru biedrības “Liepas” valdes priekšsēdētāja Ārija Spuņģe, daudzu Olaines senioru iniciatīvu autore, kura arī pati piedalās Borisa un Ināras Teterevu fonda pirms septiņiem gadiem izveidotajā programmā “Pats savam saimes galdam”. Kaut arī Ārija dzīvo Olainē un viņas dārziņš atrodas diezgan patālu no pilsētas, tas netraucē darboties un arī pašai audzēt savu ražu: “Manā dārzā aug tomāti, gurķi, kabači, ķirbji, burkāni, sīpoli, ķiploki un vēl daudz kas cits. Man ir arī ogulāji un augļu koki. Šogad īpaši priecē ābolu raža – ābolu ir ļoti daudz.”
Teterevu fonda ideja – arvien populārāka
Pēc Teterevu fonda aplēsēm, kopš 2017. gada fonda programmas”Pats savam saimes galdam” ietvaros atbalstīti 202 dārzkopības projekti, aptverot teju 6500 mājsaimniecību. Kopējais fonda piešķirtais atbalsts tuvojas 400 000 eiro. Šogad visā Latvija projektā piedalās 31 organizācija un 1119 mājsaimniecības un pārtiku savas saimes vajadzībām audzē teju 4300 cilvēku visā Latvijā.
Olaines novada senioru biedrība “Liepas” programmā iesaistījās 2023. gadā, kad projektā piedalījās piecpadsmit seniori un viņu ģimenes. Šogad viņu skaits pieaudzis jau līdz četrdesmit.
“Kad sākām sadarbību ar Teterevu fondu, nebija pārliecības, kā viss izdosies, taču bija vēlme darīt un palīdzēt mūsu senioriem. Pirmais un svarīgākais solis bija apzināt senioru mājsaimniecības un ģimenes, kuras vēlējās iesaistīties projektā un pašas izaudzēt dārzeņus, ogas un citus labumus savam saimes galdam. Sākumā bija neliela nedrošības sajūta: cik mājsaimniecību mēs spēsim aptvert? Taču ar katru nākamo projektu pārliecība auga,” programmas pirmsākumus Olaines novadā atceras Ārija Spuņģe.
“Fonds atsūtīja nepieciešamo dokumentu paketi, to rūpīgi sagatavojām un iesniedzām fondā. Pēc tam projektu izvērtēja komisija, tas tika apstiprināts, piešķirts finansējums, un mēs varējām sākt projekta īstenošanu.Sākām ar nepieciešamo materiālu – sēklu, stādu, mēslojuma, kūdras substrāta, darbarīku un citu dārzkopībā vajadzīgu lietu – iegādi. Viss iegādātais tika sadalīts un nodots projekta dalībniekiem. Cik iespējams, vienmēr cenšamies izvēlēties un iegādāties Latvijā ražotus produktus.”
Pieredze nāk ar gadiem
Gadu laikā krietni pieaugusi olainiešu pieredze projekta īstenošanā. Pirmajā gadā viss sarūpētais tika nogādāts senioru biedrības telpās un tālāk sadalīts projekta dalībniekiem. Turpmākajos projektos darbs tika organizēts pārdomātāk. Piemēram, kūdras substrātu un zivju miltus projekta dalībnieki saņēma vietējā veikalā, parakstoties par saņemšanu iepriekš sagatavotā sarakstā. Tas gan ievērojami atvieglojis organizatorisko darbu, gan palīdzējis nodrošināt skaidru un pārskatāmu projekta norisi. Tas, ko projekta dalībnieki izvēlas audzēt, tiek noteikts, saskaņojot viņu vēlmes un rīkotāju iespējas.
“Projekta īstenošanas laikā mēs ne tikai audzējam, bet arī mācāmies.
Apmeklējam kādu saimniecību, organizējam meistarklases, kurās iegūstam jaunas zināšanas un praktisku pieredzi. Arī pats Teterevu fonds ir organizējis apmācības un nodrošinājis projekta dalībniekus ar vērtīgu dārzkopja rokasgrāmatu, ko sagatavojis Dobeles Dārzkopības institūts. Šīs zināšanas noder ne tikai projekta laikā, bet arī turpmākajos dārzkopības darbos,” stāsta Ārija Spuņģe.
Pēc viņas vārdiem, ļoti svarīga projekta sastāvdaļa ir arī procesa dokumentēšana. Katram projekta dalībniekam visa audzēšanas procesa laikā ir jāiesūta fotogrāfijas – no sēšanas un stādīšanas līdz augu augšanai un ražas novākšanai. “Šīs fotogrāfijas ļauj mums redzēt, kā no mazas sēkliņas vai stādiņa pamazām izaug skaista un vērtīga raža,” atklāj Ārija Spuņģe.
Olainē aug gan gurķi, gan aprikozes
Pa šiem gadiem Olainē apzināti daudzi čakli, zinātkāri un aizrautīgi dārzkopji. Programmā “Pats savam saimes galdam” dārzkopība notiek visā novadā – gan piemājas dārziņos un mazdārziņos, gan daudzajos dārzu kooperatīvos. Platības esot dažādas – no nelieliem dārziņiem līdz lielākām saimniecībām. Audzēto kultūru klāsts ir ļoti plašs – tomāti, gurķi, kabači, ķirbji un citas viengadīgās kultūras. Tiek audzētas arī zemenes un citas ogas, ķirši, kolonābeles, aprikozes un citi augļkoki. Daži projekta dalībnieki savā dārzā audzē arī kartupeļus.
Ļoti aktīvi darbojoties seniores – gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Taču īpaši priecējot tas, ka dalībnieki ir arī ģimenes, kurās aug bērni, atzīst Ārija Spuņģe. Visus dalībniekus vieno vēlme izaudzēt pašiem savu pārtiku, darboties svaigā gaisā un priecāties par paveiktā darba rezultātu, kaut arī dārzkopībā bez izaicinājumiem neiztiek. Šogad viena no lielākajām nelaimēm bijuši Spānijas kailgliemeži. Tie dārzkopjiem sagādā ne mazums rūpju un liek meklēt arvien jaunus veidus, kā savu ražu pasargāt.
Dārzu veiksmes stāsti – izstādē
Par skaistu tradīciju Olainē kļuvusi gadskārtējā ražas izstāde, kas katru rudeni pulcē vietējos dārzkopjus. Šogad tā notika 8. septembrī novada senioru biedrības “Liepas” telpās.
“Tā ir iespēja parādīt citiem, ko gada laikā esam izaudzējuši, ar lepnumu pastāstīt par savu pieredzi un priecāties par citu veikumu. Izstādē var piedalīties ikviens, kurš vēlas. Katrs projekta dalībnieks uz izstādi atnes savu mazo vai lielo dārza veiksmes stāstu. Vienam galdā ir tomāti un gurķi, citam kabači, ķirbji, pupas, burkāni, kartupeļi, āboli vai ogas. Izstādes iekārtošanā aktīvi iesaistās biedrības dalībnieki. Kopīgi domājam, kā skaisti izkārtot izaudzēto, un, lai izstāde būtu vēl krāšņāka, galdus rotājam arī ar ziediem.
Izstādes laikā apskatām izaudzēto un dalāmies savā pieredzē – dārzkopji pārrunā, kas šogad labi padevies, kas sagādājis grūtības un kādus jaunus paņēmienus izmēģinājuši. Ražas izstāde ir ne tikai iespēja apskatīt izaudzēto, bet arī skaists apliecinājums mūsu kopīgajam darbam – no idejas līdz gandarījumam par paveikto. Jo katra izaudzētā sēkliņa ir mazs stāsts par darbu, pacietību, rūpēm un prieku,” teic Ārija Spuņģe.
Bet pats jaukākais brīdis seko izstādes noslēgumā – tā ir dalīšanās ar ražu.
“Ikviens, kurš vēlas, var paņemt kādu no izstādes eksponātiem. Īpaši priecīgi ir tie, kuriem nav sava mazdārziņa vai nav iespēju pašiem kaut ko izaudzēt.
Tad izaudzētais nonāk pie cilvēkiem, kuri to novērtē un ar prieku aiznes mājās. Tā raža nepaliek tikai izstādes galdā. Tā turpina savu ceļu no viena cilvēka pie otra, nesot līdzi dārza darba, rūpju un sirds siltumu.”
Kad izstāde beigusies un lielākā daļa ražas jau atradusi savus jaunos saimniekus, uz galda reizēm paliekot dažas puķes, kuras neviens nav paņēmis. Taču tās ir kā mazs, skaists atgādinājums par aizvadīto dienu, stāsta Ārijas kundze.
“Tā pamazām no pirmās, mazliet nedrošās idejas izauga mūsu ilggadējā sadarbība ar Teterevu fondu. Katrs nākamais projekts deva jaunu pieredzi, lielāku pārliecību un iespēju palīdzēt arvien vairāk senioru un viņu ģimenēm. Un pats svarīgākais – mēs redzējām, ka šis darbs patiešām dod rezultātu. Seniori paši izaudzē sev pārtiku, rūpējas par savu dārzu, dalās pieredzē un priecājas par izaudzēto. Tā nav tikai sēkla, stāds vai mēslojums. Tā ir iespēja justies vajadzīgiem un būt gandarītiem par paveikto,” rezumē Olaines novada senioru biedrības “Liepas” valdes priekšsēdētāja.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.
#SIF_MAF2026
