Salaspilī iecerēts vērienīgs farmācijas ražotnes projekts, kurā plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro un radīt 110 jaunas darbavietas. Projekta iniciatore ir Indijas pilsone Divja Višvanata, kuras vārds nesen nonāca sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar pretrunīgi vērtēto Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Tomēr, kā noskaidrojusi ziņu aģentūra LETA, iecerētā ražotne Salaspilī pagaidām atrodas tikai sagatavošanas un investīciju plānošanas stadijā.
Saskaņā ar uzņēmējas sniegto informāciju Salaspilī paredzēts izveidot piecas zāļu ražošanas līnijas, kas nākotnē varētu nodrošināt aptuveni 110 jaunas darbavietas.
Projekta īstenošanai Višvanata norādījusi aptuveni 60 miljonu eiro investīcijas, savukārt plānotais darbu izpildes termiņš ir 24 mēneši.
Tomēr pašlaik Salaspilī rūpnieciska zāļu ražošana vēl nenotiek, un iecere atrodas sagatavošanas stadijā.
Solīto investīciju apjoms atšķiras
Jautājumus par projekta īstenošanu radījušas arī atšķirības publiski minētajās investīciju summās.
Aģentūrai LETA Višvanata norādījusi, ka Salaspils farmācijas ražotnes izveidē plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro. Savukārt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas slēgtajā sēdē 14. oktobrī viņa minējusi aptuveni 70 miljonu eiro ieguldījumu ražotnes infrastruktūrā.
Kopumā abos Višvanatas īstenotajos projektos Latvijā – Salaspils farmācijas ražotnē un mākslīgā intelekta laboratorijā Rīgā – līdz šim ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro.
Šie līdzekļi izlietoti nekustamo īpašumu iegādei, rekonstrukcijai un sagatavošanas darbiem.
Atlikušo finansējumu paredzēts piesaistīt no privātā kapitāla un riska ieguldījumu fondiem, kas saistīti ar ģimenes uzņēmējdarbības struktūru Honkongā.
Tomēr Višvanata aģentūrai LETA nav uzrādījusi finansējuma līgumus vai citus dokumentus, kas neatkarīgi apliecinātu plānoto investīciju pieejamību, atsaucoties uz konfidencialitāti.
Salaspils projektu vērtējuši arī Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji
Salaspilī plānotās ražotnes teritoriju apmeklējuši Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pārstāvji, aģentūrai LETA apstiprinājusi institūta direktore Ņina Linde.
Viņa skaidrojusi, ka institūta rīcībā bijuši projektu apraksti un biznesa plāns, kā arī informācija par investoru profesionālo pieredzi un starptautisko sadarbību.
Izvērtējumā ņemta vērā Salaspils farmācijas ražotnes iespējamā ekonomiskā nozīme, tostarp plānotās investīcijas un aptuveni 110 darbavietu radīšana.
Vienlaikus Linde uzsvērusi, ka institūta vērtējums bijis vērsts uz projektu attīstības perspektīvām, nevis investoru finanšu līdzekļu izcelsmes vai maksātspējas neatkarīgu pārbaudi.
Tas nozīmē, ka projekta ekonomiskais potenciāls ticis vērtēts, taču plānotā finansējuma pieejamība nav neatkarīgi apstiprināta.Lai gan uzņēmēja norādījusi, ka projekta īstenošanai varētu būt nepieciešami aptuveni 24 mēneši, konkrēts ražotnes darbības sākuma datums publiskotajā informācijā nav noteikts.
Investīciju projekti izmantoti kā arguments pilsonības piešķiršanai
Salaspilī plānotā farmācijas ražotne un mākslīgā intelekta laboratorija Rīgā bijuši starp argumentiem, kas minēti, rekomendējot Višvanatai piešķirt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā.
Višvanatas kandidatūru atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un ģenerālsekretāre Baiba Rivža, atsaucoties uz viņas zinātnisko darbību, starptautisko sadarbību un investīciju iecerēm Latvijā.
Tomēr publiskajā telpā vēlāk izskanēja jautājumi gan par projektu faktisko īstenošanas stadiju, gan Višvanatas akadēmisko kvalifikāciju.
Kā zināms, Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai, taču jau 22. oktobrī iepriekšējo lēmumu atcēla, ņemot vērā radušās šaubas par pilsonības piešķiršanas pamatojumu.
Prokuratūra sākusi pārbaudi par šo pilsonības piešķiršanas gadījumu, tostarp vērtējot arī Latvijas Zinātņu akadēmijas lomu.
Pati Višvanata pārmetumus noraidījusi, uzsverot, ka viņas iesniegtie dokumenti ir patiesi un investīciju ieceres ir nopietnas.
