Arī Siguldas novada pašvaldības nolēmušas neturpināt dalību publiskās un privātās partnerības (PPP) programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" otrās lotes projektā, liecina domes sēžu lēmumi.
Kā skaidro Siguldas novada Komunikācijas pārvaldes vadītāja Elīna Garbovska, lēmums pieņemts, izvērtējot projekta nosacījumus, pašvaldībai paredzētās ilgtermiņa finanšu saistības un ar projekta īstenošanu saistītos riskus.
Būtisks apsvērums ir tas, ka pašvaldībai ilgstošā periodā saglabātos finansiālās saistības un dzīvokļu pieprasījuma risks.
Tāpat projekta attīstības gaitā ir mainījies sākotnējais risinājums. Sākotnēji pašvaldība paredzēja mājokļus attīstīt vairākās Siguldas novada teritorijās, savukārt projekta turpmākajā izvērtējumā visi 110 dzīvokļi tika paredzēti vienā vietā Siguldas pilsētā. Tas mazina sākotnēji plānoto ieguvumu izmantot programmu speciālistu piesaistei arī citās novada teritorijās un palielina pieprasījuma koncentrācijas risku, uzsver Garbovska.
Pašvaldība joprojām uzskata pieejamu īres mājokļu attīstību un speciālistu piesaisti par būtisku Siguldas novada attīstības jautājumu. Vienlaikus pašreizējie PPP projekta nosacījumi nav pietiekami izdevīgi un elastīgi, lai pašvaldība uzņemtos ar tiem saistītās ilgtermiņa saistības.
Tāpat no šī projekta atteikusies arī Olaines novada dome. Iepazīstoties ar projekta izmaksām un realizācijas nosacījumiem, Olaines novada deputāti 26. augusta domes sēdē lēma pārtraukt dalību publiskās un privātās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”.
Jau ziņots, ka PPP programma izstrādāta, reaģējot uz vienu no aktuālākajiem reģionālās attīstības izaicinājumiem - kvalitatīvu un pieejamu īres mājokļu trūkumu. Daudzviet Latvijā mājokļu pieejamība kļuvusi par būtisku šķērsli speciālistu piesaistei veselības aprūpes, izglītības, drošības un citās nozarēs.
Privātajam partnerim būs jānodrošina mājokļu pieejamība atbilstoši DBFMO ("Design, Build, Finance, Maintain, Operate") pieejai, bet valsts sniegtais atbalsts nodrošinās to, ka īres maksa speciālistiem būs pieejama un atbilstoša pieejamības rādītājam vidējam ienākumu līmenim novadā vai valstspilsētā. Projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas mājas un zeme paliek pašvaldību īpašumā.
VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
