Uzlabojot satiksmes drošību, šogad plānots izbūvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem apmēram 30 kilometru garumā. Tā būs atdalīta no autotransporta plūsmas. Posmi tiek atlasīti prioritārā secībā, un viens no galvenajiem kritērijiem ir apdzīvotu vietu savienojamība, lai cilvēki kājām vai ar velosipēdu varētu mērot ceļu starp apdzīvotajām vietām, skaidro LVC.
Septiņās vietās, pārsvarā Pierīgā, tiks veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas:
·pie Ulbrokas vidusskolas uz a/c Ulbroka–Ogre (P5) (2,7–3,53 km) izbūvēs rotācijas apli;
·turpināsies gājēju/velosipēdistu tuneļa izbūve uz Bauskas šosejas (A7) (7,3–7,78 km);
·samazinot potenciālo konfliktpunktu skaitu, šogad plānots pilnveidot Liepājas šosejas (A9) sākumposmu no Rīgas apvedceļa (A5) (Brīvkalniem) līdz Trenčiem (0,00.–9,9. km). Projekts paredz likvidēt kreisos pagriezienus, izbūvēt paralēlos ceļus, atjaunot segumu un veikt citus darbus;
·uz Tallinas šosejas (A1) Medzābakos (22 km) izbūvēs divlīmeņa gājēju velosipēdu šķērsojumu;
·Liepājas šosejas (A9) un P98 krustojumu pie Apšupes pārbūvēs par divlīmeņu satiksmes mezglu;
·uzlabos satiksmes drošību uz reģionālā autoceļa Lapenieki–Ķekava–Gūģi starp krustojumu ar Rīgas apvedceļu (A5)(Salaspils–Babīte) un ar autoceļu Ķekava–Skaistkalne (P89) (9,15–10,15 km), izbūvējot rotācijas apli un veicot citus darbu;
·uz Liepājas šosejas (A9) Brocēnu centrā (94,6 km) ierīkos luksoforu.
Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 184 miljonu eiro apjomā, no tiem 57 miljoni plānoti kā ES līdzfinansējums. No šogad ieplānotajiem 80 objektiem 50 būs uz vietējiem autoceļiem un veidos 350 kilometrus. Tā ir puse no visa būvdarbu apjoma. Ierobežotais finansējums ir iemesls tam, ka atsevišķos reģionālo autoceļu posmos tiks veikta seguma atjaunošana, nevis pārbūve, kura tur tehnoloģiski jau būtu nepieciešama.
176 valsts autoceļu kilometros šogad atjaunos asfaltbetona segumu, 165 kilometros veiks virsmas apstrādi, vēl 103kilometrus autoceļu ar asfalta segumu pārbūves. Savukārt uz grants autoceļiem 119 kilometriem plānots atjaunot segumu, 65 kilometros veikt divkārtu virsmas apstrādi, bet 28 kilometrus pārbūvēt no grants uz asfaltu. Šogad plānots pārbūvēt piecus tiltus, vēl deviņus nojauks un uzbūvēs no jauna.
“Šajā gadā turpināsies tendence, kura iesākās pirms pāris gadiem, un lielākais darbu apjoms posmu un kilometru skaita ziņā būs uz valsts vietējiem autoceļiem. Mēs turpinām strādāt pārsvarā ar valsts budžeta finansējumu, kas ir stipri ierobežots, tāpēc lieli un dārgi pārbūves projekti nav pa kabatai. Vienīgais finansējums, kas autoceļu būvdarbiem pieejams no Eiropas Savienības (ES) fondiem, ir Atveseļošanās fonda (AF) instruments, un šie līdzekļi ir novirzīti Administratīvi teritoriālās reformas skartajiem vietējās un reģionālas nozīmes autoceļiem, kā arī satiksmes drošībai,” stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
