Ar šādu mērķi rīkojusies arī Guna, kura rīta pastaigas laikā Dreiliņu mežā pamanīja pamatīgu būvgružu kaudzi. Redzēto viņa publicēja sociālo mediju platformā “X”, uzsverot, ka problēma joprojām ir aktuāla. “Rīta pastaiga Dreiliņu mežā. Ņemot vērā, ka šajā kontā pārstāvu savu darba vietu, nevaru tā no sirds pateikt, ko domāju par cilvēkiem, kas mežā izmet remonta būvgružus. Kā šādas situācijas risināt?” viņa raksta.
Fotogrāfijās redzams ievērojams atkritumu daudzums, kas atstāts meža vidū. Ieraksts izraisīja plašu diskusiju sociālajos tīklos, kur lietotāji dalījās gan ar savu pieredzi, gan ierosinājumiem situācijas uzlabošanai.
Piemēram, Jānis uzskata, ka būvmateriāliem un mēbelēm būtu jāievieš depozīta sistēma, paredzot samaksu par to utilizāciju jau iegādes brīdī. “Tad konteinerus varētu pasūtīt bez maksas vai atkritumus nodot pieņemšanas laukumā bez maksas. Nebūtu stimula tos izgāzt kur pagadās,” viņš norāda.
Diskusijā iesaistījās arī Valsts vides dienests, pateicoties iedzīvotājiem par ziņošanu un aicinot to darīt arī turpmāk. Par vidē konstatētu piesārņojumu iespējams informēt, zvanot uz tālruni +371 26338800 vai izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”, norādot pēc iespējas precīzāku notikuma vietu.
Savukārt Ivo uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas valsts līmenī, nosakot iespēju privātpersonām bez maksas nodot būvgružus, tostarp azbestu saturošus materiālus, kā arī sadzīves tehniku jebkurā atkritumu pieņemšanas punktā. “Tas pilnībā problēmu neatrisinās, taču varētu samazināt piegružoto vietu skaitu,” viņš spriež.
Ar savu pieredzi dalījās arī Anda, kura atceras, ka pirms Ziemassvētkiem, dodoties meklēt egļu zarus, bijusi sašutusi par redzēto tuvējā mežā. “Atkritumu kalni – podi, riepas, krāsas bundžas,” viņa stāsta.
Tikmēr citi diskusijas dalībnieki pauda cerību, ka starp izmestajiem atkritumiem varētu atrasties dokumenti vai čeki, kas palīdzētu noskaidrot piesārņotājus. Vēl kāds iedzīvotājs norādīja, ka būvgružu nodošana atkritumu poligonā nav sarežģīta, tomēr daļu cilvēku no tā atturot izmaksas.
