Šis jautājums no jauna izraisījis aktīvu diskusiju sociālajos tīklos, kur iedzīvotāji pauž krasi atšķirīgus viedokļus par administratīvās reformas sekām, pašvaldības ieguldījumiem un teritoriju pārstāvniecību.
Facebook lapā “Ropažu novada ziņas” atgādināts, ka pirms nepilniem diviem gadiem iespējamā Garkalnes pagasta sadalīšana starp Ropažu un Ādažu novadiem bija viena no plaši apspriestām tēmām. Tika vērtēti vairāki robežu maiņas varianti, rīkotas diskusijas un publiskās apspriedes, tomēr 2024. gada nogalē valdība nolēma pašreizējās robežas pagaidām nemainīt.
Publikācijas autori jautā, vai šis jautājums ir pilnībā nolikts malā vai arī nākotnē atkal varētu nonākt valdības un Saeimas dienaskārtībā. Vienlaikus uzsvērts, ka gala lēmumu par administratīvo robežu maiņu nevar pieņemt Ropažu novada pašvaldība – tas ir valsts līmeņa jautājums.
Diskusijā iesaistījās arī Ropažu novada domes deputāts Kārlis Opincāns, kurš uzskata, ka Garkalnes pagasta dalīšanai neesot praktiskas jēgas. Viņš norādīja, ka pašvaldība plāno iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumus aizņēmumu saņemšanai Garkalnes skolas un Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas piebūvju būvniecībai. Abu projektu kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 40 miljonus eiro.
Opincāns arī apgalvoja, ka finansējums Garkalnes pagastam šogad esot vairākas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā un drīzumā paredzēti ceļu izbūves darbi. Viņaprāt, pagasta sadalīšana samazinātu iedzīvotāju skaitu un vājinātu teritorijas pārstāvniecību Ropažu novada domē.
“Kāpēc kāds iedomājas, ka Ādaži pēkšņi finansēs Garkalni? Tur būs tieši tāda pati cīņa par budžetu un prioritātēm kā Ropažu novadā,” viņš rakstīja, aicinot iedzīvotājus strādāt kopā un nepakļauties provokācijām.
Tomēr daļa komentētāju pašvaldības darbu vērtēja kritiski. Bukultu iedzīvotāja norādīja, ka ciemā dzīvojot vairāk nekā 1200 cilvēku un vairāk nekā 300 bērnu, taču joprojām neesot bērnudārza, kā arī trūkstot gājēju infrastruktūras. Viņa apšaubīja, vai pašvaldības ieguldījumi dažādās Garkalnes pagasta teritorijās tiek sadalīti taisnīgi.
Citi diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka Garkalne pēc administratīvi teritoriālās reformas esot atstāta novārtā un pašvaldība pagastu atceroties galvenokārt tad, kad nepieciešams pārdalīt tā nodokļu ieņēmumus visa novada vajadzībām.
Izskanēja arī priekšlikums atjaunot Garkalni kā atsevišķu novadu. Kāda iedzīvotāja uzsvēra, ka pagasta iedzīvotāji maksājot lielus nodokļus, taču pretī nesaņemot pietiekamus pakalpojumus. Kā vienu no piemēriem viņa minēja sabiedriskā transporta trūkumu līdz Ropažu novada domes ēkai Ulbrokā.
Savukārt citi iedzīvotāji atgādināja, ka pēc pašvaldību vēlēšanām Garkalnes pagastu domē pārstāv vairāki tajā dzīvojoši deputāti, tādēļ pārmaiņas un uzlabojumi būtu jāpanāk pašreizējā novada ietvaros.
Diskusija rāda, ka jautājums par Garkalnes nākotni nebūt nav zaudējis aktualitāti. Vieni iedzīvotāji cer uz lielākiem pašvaldības ieguldījumiem un uzskata, ka pagastam jāpaliek Ropažu novadā, bet citi vēlas administratīvās reformas pārskatīšanu un lielāku kontroli pār teritorijā iekasēto nodokļu izlietojumu.
