Ieraksta autors norāda, ka barjeras dēļ šoreiz sarežģīta bijusi skolēnu autobusa kustība, bet iepriekš problēmas esot radušās arī operatīvo dienestu piekļuvei. Ierakstā paustie apgalvojumi ir tā autora versija par notikušo.

Sunīšu iedzīvotāju vidū atkal aktualizējies jautājums par barjeru Ērgļu ielā. Šoreiz problēma īpaši spilgti izgaismojusies saistībā ar skolēnu autobusu, kuram barjeras dēļ nācies mērot apkārtceļu. Tikmēr bērni pieturvietās gaidījuši lietū – salijuši un nosaluši.

“Ir grūti uzskatīt par normālu situāciju, kurā barjera apgrūtina pat skolēnu autobusa kustību un tās dēļ cieš bērni,” teikts ierakstā.

Turklāt, kā norāda ieraksta autors, šis neesot tikai jautājums par ikdienas ērtībām.

Iedzīvotāji esot norādījuši, ka bijuši arī gadījumi, kad barjeras dēļ operatīvi nav bijis iespējams piekļūt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportam.

Šādās situācijās zaudētas minūtes var būt īpaši būtiskas, tādēļ jautājums par piekļuvi ciemam, pēc ieraksta autora domām, būtu jāvērtē arī no drošības viedokļa.

Sunīšu iedzīvotāji jau vairākkārt esot mēģinājuši rast kompromisu.

Piedāvāts barjeru aprīkot ar iezvana funkciju, ļaut iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem iegādāties pultis vai vismaz intensīvākajās rīta un vakara stundās barjeru uz noteiktu laiku atstāt atvērtu.

Tas, kā norādīts ierakstā, palīdzētu izvairīties no liekiem apkārtceļiem un sastrēgumiem, kā arī ļautu vecākiem laikus nogādāt bērnus skolās, bērnudārzos un pulciņos.

Tomēr līdz šim no atsevišķiem Ērgļu ielas iedzīvotājiem, kuru pārziņā atrodoties barjera, pretimnākšana šādiem risinājumiem neesot sekojusi.

Ierakstā īpaši atgādināta arī barjeras uzstādīšanas ierosinātāja savulaik publiski paustā apņemšanās – barjeru noņemt, tiklīdz tiks izbūvēta Mārtiņrožu iela.

“Mārtiņrožu iela ir izbūvēta, bet barjera joprojām ir savā vietā. Kur palikusi šī apņemšanās?” vaicā ieraksta autors.

Viņš norāda – ja sākotnēji ticis solīts barjeru pēc ielas izbūves vispār noņemt, tad esot grūti saprast, kādēļ šobrīd nav iespējams vienoties pat par daudz mērenākiem risinājumiem – iezvanu, pultīm vai barjeras atvēršanu noteiktās stundās.

Diskusijā tiek apšaubīts arī arguments, ka Ērgļu iela ir privāta un tādēļ barjeras esamība būtu pašsaprotama.

“Lielākā daļa Sunīšu ciema ielu ir privātas, taču tas nenozīmē, ka katras ielas iedzīvotāji uzstāda barjeru un liedz pārējiem ciema iedzīvotājiem to izmantot. Pretējā gadījumā Sunīšos drīz varētu nonākt līdz situācijai, kur katra iela ir norobežota ar savu barjeru,” teikts ierakstā.

Tā autors vaicā, kādēļ atsevišķiem Ērgļu ielas iedzīvotājiem faktiski esot iespēja izmantot ērtāko ceļu, kamēr pārējiem Sunīšu iedzīvotājiem šāda iespēja tiek liegta.

Šobrīd sekas, pēc viņa teiktā, izjūt ne tikai autovadītāji – tās skar arī bērnus, skolēnu pārvadājumus un potenciāli operatīvo dienestu piekļuvi.

“Šis vairs nav tikai jautājums par vienu barjeru. Tas ir jautājums par drošību, vienlīdzīgu attieksmi, savstarpēju cieņu un spēju rast saprātīgu kompromisu visa ciema interesēs,” uzsvērts ierakstā.