Iedzīvotāji uzskata, ka pašvaldība problēmas nerisina pietiekami aktīvi, savukārt dome vēlas panākt īpašnieku vienošanos, vēsta LSM.lv un Latvijas Televīzijas raidījums “4. studija”.
Mazdārziņi atrodas applūstošā teritorijā netālu no Lielās Juglas. Kā raidījumam stāstīja vietējie iedzīvotāji, patvaļīga būvniecība tur notiek jau gadiem. Turklāt piekļuve īpašumiem ved caur Meijeru ģimenes privātīpašumu.
Nesaskaņas ar pašvaldību saasinājās pirms trim gadiem, kad plūdu laikā iegruva ceļš. Jānis Meijers stāstīja, ka pašvaldība atteikusies tajā ieguldīt līdzekļus, jo ceļš ir privāts. Arī īpašnieku lūgums to pārņemt pašvaldības pārziņā nav atbalstīts.
Iedzīvotāji sūdzas arī par atkritumiem upes tuvumā. Pēc Meijera teiktā, tauvas joslā tiek novietots šīferis, riepas un bioloģiskie atkritumi, kā arī izbūvēti žogi.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija jau 2025. gadā vairākkārt pieprasījusi pašvaldībai informāciju par veiktajiem un plānotajiem pasākumiem. Tomēr konkrēto būvju tiesiskuma izvērtēšana un būvniecības kontrole ir pašvaldības atbildība.
Ropažu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta direktors Andrejs Urtāns atzina, ka situācija vēl nav atrisināta, lai gan pašvaldība kopš 2024. gada veikusi dažādas darbības un sazinājusies ar kopīpašniekiem.
Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir lokālplānojums, kurā varētu sakārtot arī piebraucamo ceļu tīklu. Taču, pēc pašvaldības teiktā, īpašnieku atsaucība ir zema. Aptaujas termiņš par lokālplānojuma ierosināšanu pagarināts līdz oktobrim.
Savukārt Meijers norādīja, ka esošā ceļa paplašināšana varētu prasīt daļai īpašnieku nojaukt sētas un pat mājiņas. Pašvaldība apsver arī citu piekļuvi caur “Rīgas mežu” teritoriju, taču oficiālas sarunas par zemes iegādi šim nolūkam līdz šim nav sāktas.
Kā vēsta LSM.lv, saistībā ar aptuveni pirms 15 gadiem sākto būvniecību Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros sodu noilguma dēļ vairs nevar piemērot. Patvaļīgo būvju jautājums joprojām ir pašvaldības pārziņā.
Urtāns uzsvēra, ka pašvaldība priekšroku dod īpašnieku vienošanās panākšanai, nevis represīvām metodēm. Vienlaikus top novada teritorijas plānojums, kas varētu palīdzēt risināt daļu jautājumu bez visu īpašnieku vienbalsīgas piekrišanas.
Nekārtību tauvas joslā pašvaldība sola uzraudzīt. Pēc domes skaidrojuma, ja tiks piemērots sods, tas skars visus kopīpašniekus.
