Salaspils novada pašvaldība 11. maijā organizēja tikšanos ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Raivi Anspaku, lai pārrunātu remigrantu pieredzi un vajadzības. Sarunās piedalījās remigranti no Norvēģijas, Kanādas un Jaunzēlandes.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta darba iespējām, uzņēmējdarbībai un jautājumiem, ar kuriem cilvēki sastopas pēc atgriešanās Latvijā. Raivis Anspaks uzsvēra, ka pašvaldībai ir svarīgi saprast, kas remigrantiem nepieciešams, lai viņu atgriešanās būtu veiksmīgāka.

“Mums ir svarīgi zināt, kas jums ir nepieciešams un kas jūs uztrauc, lai nākotnē zinātu vairāk par to, kas vajadzīgs tautiešiem, kas atgriežas uz dzīvi mūsu novadā,” sacīja Anspaks, piebilstot, ka Salaspils prioritātes ir infrastruktūra, ģimenes un dzīves kvalitāte. Viņš norādīja, ka drīzumā novadā plānots jauns bērnu pieskatīšanas pakalpojums, kas vecākiem palīdzētu ikdienas situācijās.

Būtiska loma atgriešanās procesā ir arī iespējai uzsākt savu uzņēmējdarbību. Salaspils novada pašvaldības Attīstības, investīciju un īpašumu daļas vadītāja Anita Skubiļina skaidroja, ka 2026. gadā remigrantu uzņēmumiem un darba vietu izveidei paredzēts 6486 eiro finansējums. Atbalsts paredzēts gan iekārtu iegādei, gan darba algu segšanai.

Viens no piemēriem ir remigrante no Norvēģijas Sandra Purēna, kura Salaspilī izveidojusi uzņēmumu SIA “Pure Wood”. Ideja par bērnu mēbeļu ražošanu radusies vēl Norvēģijā, kad ģimene savām vajadzībām izgatavoja bērnu galdiņu, kas guva lielu interesi arī apkārtējo vidū.

Tagad uzņēmums darbojas Salaspilī, kur tiek attīstīts mēbeļu dizains un pētīts eksporta tirgus. “Grantu, ko saņēmām no valsts un pašvaldības, ieguldījām ražošanas iekārtas iegādē,” stāsta Sandra Purēna, uzsverot, ka pašvaldība palīdzējusi arī dokumentu sagatavošanā.

Savukārt remigrante no Kanādas Linda Sondore atzīst, ka pēc desmit gadiem ārvalstīs atgriešanās Latvijā nozīmē pilnīgi jaunu sākumu. Viņa kopā ar vīru pašlaik meklē darbu un vienlaikus apsver arī uzņēmējdarbības iespējas.

“Skatāmies sev piemērotas uzņēmējdarbības iespējas. Ir domas gan par dārzniecību, gan atkritumu apsaimniekošanu,” stāsta Linda Sondore. Viņa Kanādā strādājusi plastmasas ķīmijas uzņēmumā, savukārt viņas vīrs bijis tālbraucējs autovadītājs.

Ne visiem lielākās grūtības saistītas ar darbu. Ilze Iesalniece–Brukinga, kura atgriezusies no Jaunzēlandes, stāsta, ka sarežģītākais sākumā bijis bērna iekārtošana skolā.

“Atgriežoties mums lielākais izaicinājums bija bērna iekārtošana skolā, bet tagad viss ir veiksmīgi atrisinājies,” viņa saka. Šobrīd ģimenei aktuālākais jautājums ir vīra darba iespējas Salaspils novadā.

Arī Veneranda Bogdāne norāda, ka remigrantu bērniem bieži vien lielākais izaicinājums ir latviešu valodas apguve un nepieciešamo dokumentu sakārtošana. Salaspils pamatskolā pašlaik mācās pieci remigrantu bērni no Lielbritānijas, Norvēģijas, Krievijas un Beļģijas.

Tikšanās laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka veiksmīgai atgriešanās pieredzei ļoti svarīga ir sagatavošanās vēl pirms pārcelšanās. Daina Šulca skaidroja, ka laikus jādomā par dokumentiem, mājokli, darbu un bērnu izglītības iespējām.

Neskatoties uz izaicinājumiem, remigranti kā Salaspils lielākās priekšrocības min sakoptu vidi, tīras ielas, tuvumu dabai, veselīgu pārtiku un pašvaldības ieinteresētību palīdzēt. 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gadā uz Salaspils novadu pēc dzīves ārzemēs atgriezušās 102 personas, 2024. gadā – 87, bet 2023. gadā – 81 persona. Remigrācijas tendence turpina pieaugt gan Salaspilī, gan Latvijā kopumā.